Sarunās Briselē tika apspriesta arī situācija Ukrainā un Baltijas valstu iecere par īpašā tribunāla izveidi Ukrainas kara noziegumu izmeklēšanai.
Karš Ukrainā liek Eiropai skaidri ieraudzīt, cik atkarīgas mūsu kontinenta valstis no Krievijas energoresursiem. Savukārt koronavīrusa pandēmija izgaismoja atkarību no Ķīnas piegādēm. Turklāt Ķīna un Krievija šajā karā lielā mērā ir sabiedrotās un ir noslēgušas tā dēvēto neierobežotās sadarbības vienošanos.
Tādēļ rodas jautājums, vai Eiropa var atļauties turpināt tik ļoti paļauties uz Ķīnā ražotajām tehnoloģijām un izejvielām. Tieši tam piektdien tika veltīta liela daļa no diskusijām Eiropas Savienības valstu līderu samitā.
Latvijas premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzskata, ka domāšana Eiropā mainās.
"Ir plaša apziņa, ka faktiski pasaule ir mainījusies un Eiropas attieksmei pret Ķīnu arī būtu jāmainās.
Ja mēs redzam, ka Eiropa kopumā "iebrauc auzās" ar pārlieku lielu energoatkarību no Krievijas, ir jautājums, vai mums šobrīd ir vai nav kāda atkarība no Ķīnas, ko mums vajadzētu pārskatīt."
Līdzīgi izteicās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Viņa sacīja, ka Ķīna pēdējos gados ir izvēlējusies kļūt arvien uzstājīgāka un pašpaļāvīgāka.
"Ķīnas sistēma ir fundamentāli atšķirīga no mūsējās. Un mēs apzināmies šīs sacenšanās būtību.
Ķīnas gadījumā mēs riskējam būt atkarīgi no tehnoloģijām un izejvielām. Tādēļ prioritāte ir palielināt mūsu ražošanas jaudas un dažādot izejvielu piegādes avotus, sadarbojoties ar uzticamiem piegādātājiem."
Komisijas priekšsēdētāja ir sacījusi, ka mikroshēmu un izejvielu likumprojekts ir Eiropas atbilde uz Pekinas politiku. Tomēr kritiķi mudina Eiropas valstis neaizrauties ar subsīdijām un atcerēties, ka Eiropā ražot jaunākās paaudzes mikroshēmas tik un tā būs dārgi.
Tā vietā domnīcas "Eiropas reformu centrs" vecākais pētnieks Zaks Mejers iesaka attīstīt sadarbību ar mikroshēmu piegādātājiem ārpus Ķīnas un Taivānas.
Jāpiebilst, ka Mikroshēmu likums nesen tika apstiprināts arī ASV. Tāpat kā Eiropā, arī Atlantijas okeāna pretējā krastā galvenā uzmanība ir vērsta uz mikroshēmu izstrādes un ražošanas palielināšanu savā teritorijā un līdz ar to atkarības mazināšanu no Ķīnas.
ES līderu sanāksmē tika runāts arī par palīdzību Ukrainai un to, cik svarīga Ukrainai ir paredzama un stabila naudas plūsma. Ukraiņi saka, ka viņiem vajag 3 līdz 4 miljardus eiro mēnesī, lai nodrošinātu pamatvajadzības.
Eiropas Savienība ir gatava palīdzēt ar 1,5 miljardiem katru mēnesi nākamgad. ES līderi cer, ka ASV palīdzēs ar pārējo. Tāpat tika spriests, kā palīdzēt 11 miljoniem Ukrainā iekšēji pārvietoto personu un par palīdzību Ukrainas rekonstrukcijai – par to arī nākamnedēļ runās G7 līderi.
