Dienas ziņas

Smaga krīze piena nozarē

Dienas ziņas

Piedāvā vairākus risinājumus iedzīvotāju atbalstam

EK lauksaimniecības komisāru zemnieki sagaida ar piketu

ES lauksaimniecības komisāru zemnieki Zemgalē sagaida ar piketu

Kara darbība Ukrainā liek domāt par pārtikas ražošanu lielākos apjomos. Tomēr zemnieki pauduši bažas, ka to kavēs nevienlīdzīgie platībmaksājumi starp Eiropas Savienības (ES) valstīm un "zaļā kursa" ieviešana. Savu neapmierinātību Zemgales zemnieki otrdien, 26. aprīlī, izteica ES lauksaimniecības komisāram Janušam Vojcehovskim, kurš darba vizītē viesojās arī dažās zemnieku sētās.

Lielā pavasara rosība Zemgales laukos tuvojas noslēgumam, bet izaicinājumi zemniekiem palikuši. Neraugoties uz to, ka graudu cenas joprojām ir augstas, ražošanas izmaksas pieaug daudz straujāk. Zemgalē ieradās ES lauksaimniecības komisārs, kurš tika sagaidīts ar piketu.

Ar traktoriem sabraukušie zemnieki komisāram pauda bažas par nevienlīdzīgajiem platībmaksājumiem.

"Mums par graudaugiem un rapsi ir mazliet pāri 100 eiro, bet Eiropā ir 400, 500 un pat 600 eiro. Divdesmit gadus mēs esam ES un joprojām esam lejasgalā. Lielajiem saimniekiem tas varbūt ir vieglāk, bet man ir ļoti neliela saimniecība un tie subsīdiju maksājumi ir ļoti svarīgi," skaidroja ZS "Līčupes" īpašnieks Edgars Māliņš.

Lauksaimniecības komisārs sarunā ar piketētājiem norādīja, ka tā bijusi politiķu kļūda iestāšanās laikā ES, bet to labot varot tikai tad, ja visu valstu politiķi par to vienosies.

Bauskas novada ZS "Vaidelotes" īpašnieks Arnolds Jātnieks stāstīja, ka necer no Eiropas sagaidīt būtisku palīdzību, tāpēc iespējas ietaupīt meklējot pats. Lai samazinātu elektrības izmaksas, uzstādīti saules paneļi, bet, lai nākamgad mazāk vajadzētu minerālmēslu, šogad paliela platība apsēta ar pupām.

Balansa meklējumi gan nevainagošoties panākumiem, ja tiks ieviests plānotais Eiropas "zaļais kurss". Atbalstāms esot šī pavasara ieteikums apsēt papuves, lai graudu būtu vairāk, bet, ja iecerētajā apjomā samazinās augu aizsardzības līdzekļus, visdrīzāk tikšot panākts pretējs efekts.

"Ļaujiet katrai valstij lemt gan par dabu, gan kādas kultūras audzēt, ko darīt uz lauka, jo Briselē neredz, kas šeit mums ir vajadzīgs uz vietas," aicināja Jātnieks.

Līdzīgas bažas pauda arī Jelgavas novada ZS "Rudeņi" saimnieks Toms Knope, kurš nodarbojas ar piena lopkopību.

"Politika, uz kuru mēs virzāmies, ved mūs strupceļā. Mums liek samazināt minerālmēslus, mums liek samazināt kūtsmēslu daudzumu, augu aizsardzības līdzekļus. Visu mums liek samazināt, bet zinātniskā pamatojuma tur apakšā nav," uzskata Knope.

ES komisārs piekrita zemniekiem, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā par pārtikas ražošanas apjomiem jādomā daudz vairāk, tomēr "zaļā kursa" atcelšanu nesolīja.

"Komisija pieņēma pagaidu lēmumu, ka šogad un, iespējams, arī nākamgad zemnieki varēs papuves iekļaut ražošanas platībās, bet nākotnē (..) mums jāmonitorē "zaļās" stratēģijas ietekme, jo pārtikas drošība ir tikpat svarīga kā aizsardzība un enerģētika," skaidroja Vojcehovskis.

Šajā plānošanas periodā subsīdijas Latvijas zemniekiem ir 82% no vidējā ES. Tikmēr eksperti un politiķi Latvijā lēsuši, ka gaidāmais rudens un ziema gan zemniekiem, gan citiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem būs ļoti smaga.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt