Viesojoties Latvijā, komisārs Karmenu Vella apmeklēja gan Skultes ostu, gan arī viesojās zivju pārstrādes uzņēmumā „Brīvais vilnis”.
Pārrunājot Latvijas zivsaimniecības prioritātes, komisārs atzina, ka tās ir saskaņā ar plānotajām reformām kopējā Eiropas Zivsaimniecības politikā: „Es uzskatu, ka zivsaimniecība Latvijā ir ļoti spēcīga nozare, lai gan kopumā tā ir salīdzinoši neliela, tomēr spēcīga. Manuprāt, attīstot zivju ražošanu un pārstrādi, būtu iespējams šai nozarei piešķirt vēl lielāku vērtību.”
Reformas kopējā Eiropas zivsaimniecības politikā tiek īstenotas, sākot ar šo gadu. To mērķis ir līdz 2018.gadam ierobežot vairāku zivju sugu nozveju, lai tās spētu atjaunoties un zvejniekiem būtu pieejamas arī nākotnē. „Ja ir ilgtspēja, tad gan zvejnieki, gan pārstrādātāji var ar kaut ko rēķināties. Apjomi viņiem būs 2016., 2017. un tālākajos gados,” norādīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Latvijas interesēs ir atjaunot mencu, reņģu un brētliņu krājumus. „Mēs to izmantojam uzturā. Skandināvija, Vācija izmanto kā zivju miltus necilvēku uzturā. Mūsuprāt, mēs esam pulka veiksmīgāki un izmantojam to pārtikā, jo šajā nozarē ar katru gadu kļūst mazāk,” saka ministrs.
Šo ieceri atbalsta arī zivju pārstrādes uzņēmumā “Brīvais vilnis”. Tā vadītājs Arnolds Babris uzskata, šobrīd pārāk lieli zivju resursi tiek izniekoti zivju miltu ražošanā: „Kaut kādu daļu zivju resursu pārdala par labu ražotājiem, jo tas aiziet patērētājiem, un būtiski ir tas, ka valsts pelna vairāk. Pārdodot vienu tonnu sasaldētas, zivis valsts nopelna 16 reizes mazāk, nekā pārstrādājot tajos pašos konservos.”
Tikšanās laikā zivju pārstrādātāji Eiropas komisāram arī akcentēja nepieciešamību atvieglot iespēju zivju pārstrādes uzņēmumiem apgūt Eiropas Savienības fondu līdzekļus.
