Visā Eiropā piena krīze vērojama jau vairākus gadus un šogad jo īpaši liela ir piena pārprodukcija. Tā radusies gan Krievijas embargo, gan piena kvotu atcelšanas dēļ. Piensaimniekiem situāciju vēl skaudrāku padara piena cenu kritums par teju 40% pēdējo divu gadu laikā. Lai runātu par iespējamiem risinājumiem, šonedēļ divu dienu ilgā sanāksmē tikās Eiropas Savienības dalībvalstu ministri, kas pārstāv lauksaimniecības nozari. Visi atzīst, līdz šim īstenotie atbalsta pasākumi problēmas nav spējuši risināt.
"Padome secināja, ka tirgus situācija nav būtiski uzlabojusies kopš jaunās atbalsta paketes, ko ieviesām šī gada martā un pērn septembrī. Neskatoties uz šiem atbalsta pasākumiem, krīzes situācija piena un cūkkopības nozarē nerimst un aizvien novērojams, ka piedāvājums nav līdzvērtīgs pieprasījumam,'' secina pašlaik prezidējošās Nīderlandes lauksaimniecības ministrs Martins van Dams.
Van Dams situāciju piena nozarē sauca par mokošu. Pagaidām konkrēta vienošanās par iespējamiem rīcības scenārijiem vēl netika panākta, un ar plānu situācijas sakārtošanai Eiropas Savienības lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans iepazīstinās jūlija vidū. Iespējams, ka papildu nauda meklējama Eiropas Savienības fondos. Tiesa, 10 dalībvalstis jau iepriekš piešķirto naudu nav izmantojušas, vēl citas uzstāj, ka nepieciešams tērēt rezerves līdzekļus, kas uzkrāti īpašām krīzes situācijām. Šāds solis būtu politiski jūtīgs daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Vienlaikus ir skaidrs, ka papildu nauda būs jāsameklē, tāpat jāievieš īpaši nosacījumi pārprodukcijas novēršanai.
''Padome secināja, ka par papildu finanšu paketi jāvienojas, cik drīz vien iespējams, un tā mudina Eiropas Komisiju pasākumu plānu papildu naudas tēriņiem iesniegt jau jūlijā. Lauksaimnieku padome aicina komisiju izstrādāt priekšlikumus pasākumiem, lai stabilizētu un samazinātu piena ražošanas apjomus un sniegtu palīdzību, piemērojot īpašus nosacījumus, piemēram, ierobežojot atbalstu uzņēmumiem, kas saskaras ar likviditātes problēmām, īpašus nosacījumus, kas atbilst īpašiem apstākļiem dalībvalstīs," norāda van Dams.
Sanāksmē Luksemburgā piedalījās arī Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņš atzīst, ka kopš marta komisija solot piedāvāt risinājumus, taču patiesībā vien nodarbojas ar tirgus izpēti. Šāda vilcināšanās esot raisījusi asas diskusijas Lauksaimnieku padomē. Runājot par īpašiem apstākļiem, kas varētu būt jāizpilda, lai turpmāk pretendētu uz atbalstu, Dūklavs iezīmē izskanējušās versijas:
"Viens no nosacījumiem var būt, ka, teiksim, ir jāsamazina un nedrīkst palielināt piena ražošanu, lai to naudiņu saņemtu. Bija arī viedokļi - kāpēc nevar palielināt? Mēs taču gribējām atbalstīt piena nozari, kāpēc mēs tagad sakām, ka tiem, kas ir palielinājuši, tiem neko nemaksā? Šīs diskusijas gala rezultātā tiks pieņemts lēmums."
Jāatgādina, ka piensaimniecības pērnā gada nogalē jau saņēmušas vairāk nekā 43 miljonu eiro lielu finansiālu atbalstu. Baltijas valstu lauksaimnieki lūguši papildu atbalstu arī martā, taču šis lūgums padomē toreiz tika noraidīts.
