Eiropas Savienība (ES) un Amerikas Savienotās Valstis (ASV) pašreiz risina sarunas par jauno brīvās tirdzniecības līgumu. Ja to izdosies noslēgt, tad pasaulē tiks izveidota lielākā brīvās tirdzniecības zona. Vienošanās aizstāvji saka, ka muitas tarifu atcelšana un dažādu noteikumu tuvināšana katru gadu nesīs 120 miljardu eiro ieguvumus. Un tas nav maz Eiropas ekonomikai, kas jau ilgstoši stagnē.
Tomēr netrūkts arī skeptiķu, atzīst Eiropas Savienības tirdzniecības komisārs Karels de Gihts.
„Pastāv uzskats, ka investīciju aizsardzības noteikumi sniedz pārāk lielas privilēģijas starptautiskām kompānijām un samazina valdību iespējas pieņemt tādus likumus, kas aizsargātu pilsoņu intereses, tādējādi apdraudot mūsu demokrātijas pamatus,” klāstīja de Gihts.
Komisārs de Gihts, kurš vada sarunas ar ASV Eiropas vārdā, protams, šādam uzskatam nepiekrīt. Viņš uzskata, ka sarunu process ir ļoti demokrātisks un investīciju aizsardzības līgumi nav nekas jauns.
„Brīvās tirdzniecības līgums sniedz mums iespēju panākt līdzsvaru starp investīciju aizsardzību pret valsts patvaļu un diskrimināciju no vienas puses, un sabiedrības tiesībām pieņemt likumus un noteikumus no otras. Kādēļ? Tādēļ, ka Eiropas Savienībai un ASV ir līdzīga izpratne par šo līdzsvaru,” uzsvēra komisārs.
Bažas par investoru patvaļu, līdz ar piesardzību pret pārtiku ar ģenētiski modificētajiem organismiem, ir divi būtiskākie argumenti pret topošo brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV.
Kritiķi saka, ka investīciju aizsardzības strīdi tiek risināti slepeni, aiz slēgtām durvīm, īpašās arbitrāžas tiesās. Turklāt prakse rāda, ka lielas kompānijas var iesūdzēt valstis. Tā tas ir noticis Austrālijas gadījumā, kur tabakas milzis „Phillip Morris” vērsās pret šo valsti ar prasību kompensēt zaudējumus no neiegūtās peļņas, kas esot radušies, jo Austrālija nolēma, ka visu cigarešu paciņu dizainam ir jābūt vienādam. Strīda izskatīšana vēl notiek.
Savukārt komisārs de Gihts piedāvā uzlabot šādu strīdu izskatīšanas kārtību. Kāds tieši būs viņa priekšlikums, vēl nav zināms.
