Par spīti pēdējā laika daļas sabiedrības un dalībvalstu neapmierinātībai, Eiropas Komisija piektdien, 23.septembrī, pavēstījusi, ka neko vairs Eiropas Savienības tirdzniecības līgumā ar Kanādu nepārskatīs un tas ir jāpieņem tāds, kāds tas ir. Dokumenta uzmetums ir gatavs, taču tam jāsaņem arī Eiropas Parlamenta apstiprinājums. Tur, kā prognozē analītiķi, līgums var arī aizkavēties.
Jau iepriekš parlamentā ir notikušas asas debates, jo vairāki politiķi uzskata, ka kanādiešiem līgums dos pārāk lielas iespējas ietekmēt Eiropas Savienības tirgu.
Patlaban ir paredzēts, ka līgumu slēdz jau oktobrī kopīgajā Eiropas Savienības un Kanādas samitā. Taču līdz tam par to galīgi ir jānobalso Eiropas Parlamentam, lai tas varētu nākamgad stāties spēkā, un tas arī būtu jāratificē virknei dalībvalstu nacionālo parlamentu.
Jau vēstījām, ka īpaši kritiskas gan pret līgumu ar Kanādu, gan ASV ir Francija un Austrija. Arī Rumānija un Bulgārija paziņojušas, ka līgumu bloķēs, ja Kanāda neatcels vīzu ierobežojumus Rumānijas un Bulgārijas pilsoņu iebraukšanai valstī.
Savukārt Francija un Austrija pieprasa arī apturēt sarunas ASV un atsākt pēc ASV prezidenta vēlēšanām, tā sacīt, jau ar jaunu cilvēku pie varas un jaunu vīziju. ASV prezidenta amata kandidāts republikānis Donalds Tramps jau balsta savu kampaņu uz apgalvojumiem, ka sarunas ar Eiropas Savienību būtu jāpārtrauc un līgumu nevajadzētu slēgt. Trampa izteikumi raduši atbalsi arī vairākos līguma kritiķos Eiropas pusē.
Dažādas domas izskan arī par ideju radīt īpašu tiesu, kurā varētu vērsties abu valstu investori gadījumos, ja viņuprāt būtu pārkāpti līguma nosacījumi.
Aptuveni trīs miljoni cilvēku ir parakstījuši un iesnieguši Eiropas Savienībai petīciju pret līgumiem un vairāk nekā 2000 pašvaldību paziņojušas, ka būs brīvas no jebkādiem Eiropas Savienības īpaši slēgtajiem līgumiem ar lielvalstīm.
Pēdējās nedēļās daudzviet Eiropas lielākajās pilsētās gan Vācijā, gan Beļģijā, gan citur piedzīvoti plaši protesta gājieni.
Sarunas par Eiropas Savienības un Kanādas līgumu sākās 2009.gadā un noslēdzās pirms diviem gadiem, un tā mērķis ir samazināt visus līdzšinējos tirdzniecības tarifus par 98%.
Savukārt ar ASV sarunas sākās 2012.gadā, taču pagaidām nav drošas pārliecības, ka tās noslēgs līdz gada nogalei, kā bija plānots iepriekš.
Līgumu atbalstītāji norāda, ka tie būs nozīmīgs ieguvums Eiropas ekonomikai, kamēr kritiķi uzsver, ka tie būs izdevīgi tikai lielām kompānijām, bet ne mazajiem uzņēmējiem, un ka Eiropa, īpaši ASV, piekāpsies daudzās augsta standarta prasībās, ko tā baudījusi līdz šim, piemēram, pārtikas drošībā un kvalitātē.
