“ABLV Bank” sabrukšana radīja vairākus jautājums. Viens no būtiskākajiem ir par to, cik pilnīga ir banku darbības kontrole Eiropā. Lai gan “ABLV” kopumā uzraudzīja Eiropas Centrālā banka, cīņa ar naudas atmazgāšanu bija atstāta vietējo, nevis Eiropas iestāžu ziņā.
Un izskatās, ka tā tas paliks arī turpmāk. Atbildot uz Latvijas Radio jautājumu par to, vai esošā sistēma būtu jāmaina, Jourova atbildēja noliedzoši.
“Es uzskatu, ka šiem pienākumiem būtu jāpaliek katras dalībvalsts ziņā,” stāsta Jourova.
“Bet tām ir jārīkojas saskaņā ar vienotiem Eiropas standartiem un normām. Tādēļ mēs uzskatām, ka ir būtiski uzlabot noziedzīgi iegūto līdzekļu kontroles dienestu darbību. Viņi ir mūsu antenas vai sadarbības partneri dalībvalstīs. Šie dienesti spēlē ļoti nozīmīgu lomu. Tādēļ es tagad strādāju pie jauna likuma, kas vienādos šo iestāžu darbu, jo pašreiz dažādās valstīs tiem ir atšķirīgs statuss un pilnvaras,” saka ES tieslietu komisāre.
Viņa uzsver, ka šobrīd noslēguma stadijā ir piektā direktīva cīņai ar naudas atmazgāšanu. Tajā ir paplašinātas iespējas cīnīties ar noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju. Tomēr pirms domāt par vēl kādiem soļiem vai izmaiņām likumos komisāre Jourova vēlas saprast, kādas kļūdas ir pieļautas Latvijā. Tādēļ valsts atbildīgajām varasiestādēm ir nosūtīts pieprasījums sniegt papildu informāciju Briselei.
“Šī ir viena no jomām, kur katrai dalībvalstij ir kārtīgi jāpilda savus pienākumus. Ja kādā no valstīm rodas šāda problēma, tad tā atstāj ietekmi uz citām valstīm.
Tādēļ mēs tagad esam pievērsuši uzmanību Latvijai. Mēs vēlamies zināt, kas īsti ir noticis, kurā brīdī tika pieļauta kļūda.
Un mēs gribam arī sagaidīt Eiropas Banku iestādes uzsāktās izmeklēšanas rezultātus,” norādīja Jourova.
Viņa atzīst, ka viena no Eiropas sistēmas vājībām ir tajā, ka atšķirībā no amerikāņiem mēs nevaram izmeklēt to, kas notiek ārpus Eiropas. Tas neļauj pietiekami veiksmīgi izsekot naudas izcelsmes avotiem. Tomēr Jourova atgādina, ka problēmām ar “ABLV Bank” komisija pievērsa uzmanību jau pagājušā gada sākumā publicētajā ziņojumā par Latviju. Tajā tika norādīts, ka “visas bankas ir pakļautas reputācijas riskam, ko rada nerezidentu bankas”.
“Protams, ka mums visiem tas bija pārsteigums. Man jau nu noteikti. Bet, no otras puses, mēs esam jau iepriekš redzējuši sistēmiskas problēmas vairākās valstīs, tostarp arī Latvijā. Un tagad tās būtu jānovērš,” norāda komisāre.
Te arī jāatzīmē, ka ASV Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas publicētajos papildu dokumentos šobrīd tā arī nav parādījušies pierādījumi iepriekš izteiktajiem apgalvojumiem par masveida naudas atmazgāšanu “ABLV Bank” un kukuļdošanu Latvijas amatpersonām. Lai gan jāsaka, ka liela daļa no šiem dokumentiem ir aizkrāsota, tādēļ ar visiem pierādījumiem joprojām publiski nav iespējams iepazīties.
