ES demokrātiskais process paredz, ka Brisele viena tik vēsturisku dokumentu pieņemt nevar, par to savs vārds sakāms arī katrai dalībvalstij, proti, tautas ievēlētajiem nacionālo parlamentu deputātiem.
ES dalībvalstīs ir vairāk nekā 30 parlamentu, kam jābalso. Lai gan dalībvalstis ir 28, parlamentu ir vairāk, jo vairākās tie ir arī reģionāla līmeņa. Beļģijā vien ir seši reģionālie parlamenti.
ES un Kanādas līgumu visus šos un īpaši pēdējos gadus pavadījuši dažādi protesti - no vides aktīvistiem, antiglobālistiem, cilvēkiem, kas satraucas par to, ka Kanādas preču un produktu plūsma ietekmēs līdz šim augstos ES pārtikas kvalitātes un vides standartus.
Un, kā savā paziņojumā norāda viena no pasaulē pazīstamākajām vides organizācijām „Greenpeace”, cīņa nav beigusies.
„Līgums, visticamāk, nepārdzīvos parlamentu ratifikāciju turpmākajos mēnešos, un mūsu politiķiem jādara viss, lai to apturētu,” norāda „Greenpeace”.
Kampaņa būs sīva, un bažas par līguma īstenošanos dzīvē arī pēc tā parakstīšanas Briselē neslēpa Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, sakot, ka ir piesardzīgi optimistisks.
Tusks norādīja, ka vislabākā atbilde būs laiks, kad līgums būs pagaidu spēkā un tas būs brīdis, kad valstis varēs novērtēt tā atdevi.
Šis pagaidu posms iestāsies tad, ja līgumu būs atbalstījis Eiropas Parlaments. Ja tas notiks līdz nākamā gada sākumam, tad līdz ar 1.janvāri tarifu maksas Kanādas un Eiropas precēm atcels un citi līguma nosacījumi pamazām ieies dzīvē, tomēr tā nebūs pilnīga atdeve, jo būs jāgaida, kamēr visās dalībvalstīs zaļo gaismu būs devuši nacionālie parlamenti.
Eksperti Latvijas Radio norāda, ka tas var ilgt arī gadus, un, ja kāda dalībvalsts pasaka „nē”, tad ar to līgums ir arī beidzies.
Tuvākas dienas un mēneši būs arī politiski ļoti nozīmīgs brīdis, kad arī parādīt attieksmi pret Kanādu. Tie dalībvalstu parlamenti, kuri uzskatīs, ka attiecības ar zemi otrpus okeānam ir svarīgas, centīsies balsot pirmie. Arī Latvija patlaban ir īpašā situācijā, tā kā Kanāda ir tā valsts, kura ir apsolījusi vadīt NATO kaujas grupu Latvijā apdraudējuma gadījumā no Krievijas puses, un drīzumā sūtīs šeit vairāk nekā 400 karavīru. Arī no Latvijas puses diplomātiski pareizi būtu nekavēties ar ES un Kanādas līguma atbalstīšanu nacionālajā parlamentā.
Jau vēstīts, ka līguma atbalstītāji sola miljardiem eiro lielas naudas ieplūšanu Eiropas ekonomikā, jaunas darba vietas un pieeju ražotājiem pievilcīgajam Kanādas tirgum. Līdzīgā kārtā iegūs arī kanādieši. Taču kritiķi apgalvo, ka informācija nav patiesa un Eiropas tirgus drīzāk zaudēs.
Kanādas un ES līgums tapa setiņus gadus un to arī uzskata par ļoti nozīmīgu signālu līdzīga līguma slēgšanai ES ar ASV, kurš arvien ir iestrēdzis dažādu iebildumu dēļ.
Vēl pirms dažām dienām līguma liktenis joprojām nebija skaidrs, jo Beļģijas reģiona Valonijas parlamenta balsojums „pret” to uz laiku apstādināja parakstīšanu. Nācās arī atcelt jau ceturtdien, 27.oktobrī, paredzēto Eiropas Savienības un Kanādas vadības tikšanos.
Valonijas politiķi bažījās, ka līgums apdraudēs darba, vides standartus un lauksaimniecību, kā arī iebilda pret investoru strīdu šķīrējtiesām. Valoņu prasības apmierināja. Līguma tekstu neizmainīja, taču tam ir pievienots dokuments, kas sniedz garantijas, ka netiks izveidotas privātās šķīrējtiesas, lai risinātu investoru strīdus.
