Panorāma

Kā cīnīties pret nekvalitatīvu ēdienu skolās?

Panorāma

Par prezidenta kandidātu cer vienoties līdz 11.maijam

Zvejniekiem sola paredzamību kvotu sadalē

ES jūrlietu komisārs Latvijas zvejniekiem sola paredzamību kvotu sadalē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Līdz šim nozvejas kvotu sadale ik gadu bija lielais nezināmais ne tikai Latvijas, bet arī citu Baltijas valstu zvejniekiem, bet jau drīzumā gan zvejnieki, gan zivju pārstrādātāji savu darbu varēs plānot daudz ilgākam laikam. To pirmdien, sēžoties ne vien pie sarunu galda, bet arī stāvot pie zvejas kuģa stūres, solīja Eiropas Savienības (ES) zivsaimniecības un jūrlietu komisārs Karmens Vella.

Ne tikai Latvijas, bet arī citu Baltijas valstu zvejnieku pārmetumi par zemajām nozvejas kvotām un jauniem ierobežojošiem nosacījumiem zvejošanai līdz šim raidīti Briseles virzienā. Tagad pārbaudīt uz savas ādas zvejnieka darbu Baltijas jūrā personīgi ieradies Eiropas Savienības zivsaimniecības un jūrlietu komisārs Karmens Vella.

Komisāram ir, par ko uzteikt Latvijas prezidentūras laikā panākto progresu Baltijas jūras zivju resursu daudzgadu izmantošanas plānā. Zvejniekiem tas sola prognozējamību zivju nozvejas kvotu sadalē vismaz piecu gadu griezumā, savukārt kvotas sadale tiks veikta tā, lai neveicinātu pārmērīgu kādas zivju sugas nozveju.

Turpmāk jautājumā par kvotu apmēru daudz lielāka teikšanas solās būt arī pašām reģiona valstīm.

„Ir acīmredzams, ka katram reģionam ir savas problēmas, savas nianses un savas zvejniecības pieejas. Manuprāt, nav neviena, kas labāk pārzinātu jautājumus, kas saistīti ar nozveju, kā pašas dalībvalstis, kuras nodarbojas ar zvejniecību konkrētajā teritorijā. Tā ir galvenā lieta, kas ir pieņemta Kopējā zivsaimniecības politikā. Svarīgi, lai  reģionalizācijai būtu atvēlēta lielāka loma,” saka Karmens Vella.

Kaut progress plāna virzībā ir liels, tam nepieciešami vēl daudzi apstiprinājumi. Neapmierināto ar šādu pieeju zvejniecībai Eiropas Savienībā netrūkst. Galvenie šādas pieejas pretinieki gan ir ārpus Baltijas reģiona. „Daudzas valstis šeit iebilst pret tieši tiem cipariem, ko mēs vēlamies ielikt iekšā. Varbūt ir arī zināma bažas. Galvenais pretinieks ir Francija, un viņu galvenā baža, ka šādas prasības izplatīsies uz citām jūrām, ka viņiem prasīs šādus attīstības un nozvejas rādītājus,” skaidro zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Lai arī šādu pieeju kopumā atbalsta gan zvejnieku, gan pārstrādātāju nozare, vēl aizvien sāpīga prasība Latvijas zvejniekiem ir kopš šī gada ieviestā prasība par obligāto piezvejas vešanu krastā. Šīs zivis atšķirībā no pamatloma nevar nodot pārtikas pārstrādei, bet kopējo kvotas apmēru tas samazina. Komisārs gan sola, ka, iespējams, ar laiku izmaiņas varētu skart arī šīs prasības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti