Pasaules panorāma

Ziema un karš Ukrainā

Pasaules panorāma

Stāsies spēkā ES sankcijas pret Krievijas naftu. A. Sprūda komentārs

Stāsies spēkā ES sankcijas pret Krievijas naftu

ES jaunās sankcijas varētu skart Krievijai būtiskus ieņēmumu avotus

Pēc dažām dienām spēkā stāsies Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krievijas naftu. Un jau tuvākajā laikā Briselē varētu tikt apstiprināta nu jau devītā sankciju pakete pret Krieviju. Par to Brisele šobrīd detaļas pilnībā neatklāj, tomēr jau tagad zināms, ka plānots skart nozares, kas Krievijai ir būtiskākie ieņēmumu avoti un sniedz iespējas sponsorēt karu Ukrainā.

Būtiski ierobežojumi Krievijas finanšu sistēmai, eksporta un importa liegumi, mērķētas sankcijas pret ietekmīgām Krievijas amatpersonām un ar Kremli saistītām personām, ES gaisa telpas slēgšana Krievijas lidmašīnām – šie ir piemēri, kur ES līdz šim pieņemtajām sankciju paketēm pret Krieviju bijusi ietekme.

Tomēr, ņemot vērā, ka Krievijas uzsāktais karš Ukrainā turpinās, arvien vairāk izskan kritika, ka sankcijas nav bijušas pietiekami spēcīgas, lai agresora valsti apstādinātu.

"Mums jāturpina ar sankcijām. Kremlim nedrīkst palikt nekādi resursi, lai turpinātu šo karu. Arī Baltkrievijai jājūt savas dalības karā sekas," teica Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Nausēda, tāpat kā vairāki citi sabiedrotie, uzskata, ka sankcijām vairāk jāskar Krievijas militārā rūpniecība un kodolenerģijas produkti. To uzsver arī Ukrainas bijušais prezidents Petro Porošenko.

"Sankcijas un embargo. Tiem kopā ar aktīvu iesaldēšanu ir milzīga ietekme Krievijas iekšienē. Un sankcijām ir jābūt teritoriālām. Sankcijas ir jāsaglabā, naftas un gāzes cenu griesti jānosaka, tam jābūt par pamatu jaunām sankcijām. Bet, lūdzu, neapstājieties. Ieroči. Sankcijas. Taisnīgums," sacīja Porošenko.

Jauno, devīto sankciju paketi Brisele šobrīd gatavo un detaļas pilnībā neatklāj. Tomēr jau tagad zināms, ka plānots skart nozares, kas Krievijai ir būtiskākie ieņēmumu avoti un sniedz iespējas sponsorēt karu Ukrainā.

"Mēs pilnā sparā strādājam pie pilnvērtīgas sankciju paketes. Esmu pārliecināta, ka mēs ļoti drīz kopā ar G7 un citiem galvenajiem partneriem apstiprināsim Krievijas naftas globālo cenu griestus.

Neliksimies mierā, kamēr Ukraina nebūs guvusi virsroku pār Putinu un viņa pretlikumīgo un barbarisko karu," pauda Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Nākampirmdien stājas spēkā Briseles embargo Krievijas jēlnaftas transportēšanai pa jūru. Tas nozīmē, ka kuģiem, kas pārvadā Krievijas jēlnaftu, tiks liegti Eiropas apdrošināšanas un citi pakalpojumi. Tas būtiski ietekmēs Krievijas naftas piegādes arī uz trešajām valstīm, to skaitā Indiju un Ķīnu. Šo lēmumu Brisele pieņēma jau jūnijā, bet spēkā bija sešu mēnešu pārejas periods.

Pēdējās dienās arī norit aktīvas diskusijas par cenu griestu noteikšanu Krievijas naftai, par ko septembrī vienojās G7 valstis. Bet līdz šim ES iekšienē bijušas domstarpības par to, cik augstus vai zemus noteikt šos griestus.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti