ES izskan rosinājums mazināt kūdras izmantošanu dārzkopībā

Eiropas Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Vācija rosinās veidot stratēģiju kūdras izmantošanas samazināšanai dārzkopībā. No kūdras substrāta Latvijā un citviet atkarīgas dārzkopības un mežsaimniecības nozares, kuru pārstāvji norāda, ka līdzvērtīgas alternatīvas kūdrai patlaban nav. Savukārt Latvijas kūdras asociācija nepiekrīt pārmetumiem par lielām emisijām un jau ilgstoši aicina veikt jaunus pētījumus un mērījumus kūdras izstrādes purvos.

ES izskan rosinājums mazināt kūdras izmantošanu dārzkopībā
00:00 / 03:29
Lejuplādēt

Otrdien, 24. maijā, Briselē Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē dalībvalstis plāno apspriest kūdras izmantošanas nākotni. Vācijas delegācija rosinās izstrādāt stratēģiju kūdras izmantošanas samazināšanai dārzkopībā, jo esot videi draudzīgākas alternatīvas.

Latvijas kūdras asociācijas vadītāja Ingrīda Krīgere norādīja, ka 70% no pasaulē izmantotajiem substrātiem ir tieši kūdras substrāti. Savukārt, runājot par kūdras izstrādes radītajām emisijām, nozare jau ilgstoši norādījusi, ka ir jāveido jauna mērījumu un pētījumu metodoloģija.

“Tiek minēts, ka kūdras izstrāde ir ļoti emisiju ietilpīga. To nosaka attiecīga metodoloģija, kas gan izstrādāta pirms 15–20 gadiem un īsti neatbilst patiesībai. Pašlaik skaitās – tajā brīdī, kad iegūstam kūdru, izņemam ārā no purva, tā oksidējas. Bet tā gan nenotiek, jo produkts turpina savu dzīvi un kūdrā CO2 produkts saglabājas pat līdz 60 gadiem, kā zviedru zinātnieki ir pierādījuši,” skaidroja Krīgere.

Latvijas kūdras asociācijas vadītāja arī pauda cerību, ka Vācijas priekšlikums netiks atbalstīts.

Latvijas stādu audzētāju biedrības vadītājs Andrejs Vītoliņš apstiprināja, ka

nozarei kūdra ir viens no pamata izejmateriāliem stādu audzēšanā, kam līdzīgu alternatīvu patlaban nav.

Ja kūdras substrātu aizliegtu, nozare šo izejmateriālu meklētu trešajās valstīs, lai gan arī šo iespēju esošā ģeopolitiskā situācija padara neiespējamu.

“Zinātnieki pietiekami daudz ir meklējuši alternatīvas gan šķeldas veidā, gan pats piedalos sapropeļa projektā. Ir diezgan liels potenciāls gan vienam, gan otram, gan trešajam aizvietojošajam materiālam, nav to tehnoloģiju. Pat, ja ir plānoti ierobežojumi, tad lūdzu strādājam kopā, meklējam alternatīvas un sakarīgu aizvietošanas plānu. Nevis ņemam un griežam nost. Diemžēl daži politiski lēmumi var ļoti pamatīgi iegriezt arī ekonomikai,” sacīja Vītoliņš.

Latvijas Dabas fonda eksperte Lelde Eņģele skaidroja, ka purvi bez to izstrādes ir arī vērtīgas un īpatnējas ekosistēmas, kam ir būtiska loma. Viņa vērtēja – ja kopumā nozares aiziet no kūdras izmantošanas ne tikai enerģētikā, bet arī dārzkopībā, tam būtu vienlīdzīgi jānotiek visā pasaulē, nevis tikai Eiropā.

Tikmēr Latvijā būtiski vismaz nepaplašināt izstrādes platības līdz šim neietekmētajos vai maz ietekmētajos purvos. Ir jau Latvijā lielas platības, kur pašlaik notiek kūdras ieguve. Ir platības, kur ieguve sākta pavisam nesen. Un ir vēl platības, kuras ļoti ietekmētas – nomales ieguves laukiem vai platības, kur ieguve bijusi padomju laikā un pēc tam pamesta.

Tuvākajos gados un gadu desmitos, arī neuzsākot ieguvi jaunās platībās, manuprāt, mums ir ko rakt un rakt. Bet iet jaunos purvos tiešām nevajadzētu,” sacīja eksperte.

Kūdras ieguvei licences izsniegtas 62 uzņēmumiem. Nozares asociācija norādīja, ka kūdru Latvijā iegūst 4% no kopējās purvu teritorijas un uzņēmumi neplāno šīs platības palielināt.

Latvijā 93% iegūtās kūdras eksportē uz vairāk nekā 100 valstīm, un lielākie tirgi ir Vācija, Beļģija, Nīderlande, Ķīna un Itālija.

VARAM valsts sekretāra vietnieks klimata politikas jautājumos Dagnis Dubrovskis
00:00 / 00:27
Lejuplādēt

Vides ministrijā norādīja, ka Latvijā kūdras ieguve, ražošana un transportēšana rada salīdzinoši nelielas CO2 emisijas. Eiropas līmenī tās nepārsniedz vienu procentu, lēsa ministrijas valsts sekretāra vietnieks klimata politikas jautājumos Dagnis Dubrovskis. Viņš arī norādīja, ka kūdrai nav pārāk daudz iespējamu aizvietotāju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt