Kritiķi gan norāda, ka Grieķijai arī turpmākie gadi būs ļoti saspringti, tā kā valstij vēl ilgi būs jādzīvo taupības grožos pat tad, ja tā varēs atgriezties tirgos.
Sarunas notika Luksemburgā, un lēmums tika pieņemts, neraugoties uz lielākā kreditora – Vācijas – iebildēm.
Ministri vienojās par desmit gadiem pagarināt maksājumu termiņus lielai daļai no Grieķijas kopējām parādsaistībām, kuras patlaban ir apmēram 180% no iekšzemes kopprodukta. Grieķijai arī piešķirs 15 miljardus eiro, lai atvieglotu glābšanas programmas izbeigšanu.
Grieķija ir sasniegusi to brīdi, kad starptautiskais aizdevums tai vairs nav nepieciešams un finanšu stabilitāte pēc ilgās krīzes ļauj Grieķijai pašai nostāties uz savām kājām. Šādu lēmumu pēc garām sarunām pieņēma Eirogrupas jeb eirozonas dalībvalstu finanšu ministri. Par to pavēstīja Eirogrupas vadītājs Mario Senteno.
„Šī bija Eirogrupas sanāksme, ko varēs atcerēties vēl ilgi. Pirmās labās ziņas ir par Grieķiju. Pēc astoņiem gariem gadiem Grieķija beidzot atvadīsies no finanšu palīdzības. Grieķija pievienojas Īrijai, Spānijai, Kiprai un manis paša dzimtenei Portugālei, kuras ir spējušas sakārtot savu ekonomiku un nostāties pašas uz savām kājām,” norādīja Senteno.
“Šodien visas atbildīgās institūcijas apstiprina, ka Grieķija ir izpildījusi visus 88 nosacījumus no pirmajam līdz pēdējam aizdevumam un ir pilnībā izpildījusi Starptautiskā aizdevuma programmu,” uzsvēra eirogrupas vadītājs.
Kopš 2010. gada Grieķijai ir izsniegti 270 miljardi eiro trijos aizdevumos, ko Grieķija ir saņēmusi gan no Eiropas Savienības, gan Starptautiskā Valūtas fonda.
Trešo un pēdējo glābšanas programmu pašlaik finansiāli atbalsta Eiropas Savienības valstis, bet ne vairs Starptautiskais valūtas fonds, un tā noslēgsies 20.augustā.
Eirozonas finanšu ministri sanāksmē centās vienoties, lai Grieķijai tiktu piedāvāta tāda aiziešana no glābšanas programmas, kas valstij ļautu palikt spēcīgai finanšu tirgū, un lēma pagarināt maksājumu termiņus par 10 gadiem lielai daļai no Grieķijas kopējām parādsaistībām.
Grieķijas finanšu ministrs Eiklīds Cakalots pēc sanāksmes, komentējot tās iznākumu, sacīja, ka, protams, būtu priecīgs, ja aizdevēji būtu Grieķiju atbrīvojuši no visa teju 300 miljardu eiro lielā parāda, taču viņam ir jābūt reālistam.
„Domāju, ka esmu apmierināts ar iznākumu. Domāju, ka šīs ir Grieķijas krīzes beigas un Grieķija pāršķir jaunu lappusi. Manuprāt, ir visi nepieciešamie apstākļi, lai Grieķija atstātu aizdevuma programmu ar pārliecību, ka tai būs pieeja starptautiskajiem tirgiem un tā varēs ieviest izaugsmes stratēģiju. Šis tiešām ir vēsturisks brīdis, taču tas nenozīmē, ka mums priekšā nav grūts darbs,” pauda Eiklīds Cakalots.
Lai arī aizdevuma programma noslēdzas, Grieķijai tas nesola vieglas dienas.
Visus pēdējos gadus Grieķijas sabiedrība ir dzīvojusi spriedzē un taupībā.
Glābšanas aizdevumi valstij tika piešķirti apmaiņā pret simtiem reformu, kas smagi ietekmēja Grieķijas ekonomiku un palielināja bezdarbu. Atēnas ir piedzīvojušas neskaitāmus streikus un protestus.
Grieķijai būs jāturpina ekonomikas reformas, kuras īpaši pieprasa Vācija un par kurām Grieķija bija vienojusies ar kreditoriem. Ja šīs reformas būs veiksmīgas, tās katru gadu Grieķijas valdības budžetam ienesīs apmēram vienu miljardu eiro.
Eirogrupas vienošanos publiski apsveikuši Eiropas Savienības līderi, viņu vidū arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers un Eiropas Komisijas Viceprezidents Valdis Dombrovskis īpaši izceļot Grieķijas sabiedrības spēku un pacietību.
KONTEKSTS:
Grieķija kopš 2010.gada ir saņēmusi gandrīz 274 miljardu eiro finanšu palīdzību no starptautiskajiem aizdevējiem.
Atēnas kreditē arī Starptautiskais Valūtas fonds, un šī programma vēl nav pabeigta.
