Katru dienu internetā tiek publicēts arvien vairāk mūzikas, video sižetu un rakstu. Taču no šo mākslinieku un žurnālistu radītā satura, kas nonāk internetā, vairāk pelna interneta kompānijas. ES institūcijām izdevies vienoties modernizēt 17 gadus veco autortiesību likumdošanu, lai tā atbilstu interneta videi. Un tagad lielāka atbildība par saturu gulsies tieši uz interneta platformām.
"Jaunie noteikumi dos lietotājiem lielāku aizsardzību. Lietotājiem tagad būs daudz lielāka skaidrība – viņi varēs augšupielādēt un nevajadzēs baidīties, ka viņi augšupielādē kaut ko tādu, par ko varētu tikt sodīti. Licencēšana būs plaformu pienākums, nevis lietotāju," teicis ES komisārs digitālā tirgus jautājumos Andruss Ansips.
Lēmumu pieņemšanu apgrūtināja ārkārtīgi aktīvā un skaļā iesaistīto lobēšana – Eiropas izdevēji, kultūras nozares pārstāvji vēlējās stingrākus nosacījumus, bet lielās informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijas tam iebilda, uzskatot, ka jaunie noteikumi “nogalinās” interetu. Un daļa lietotāju baidījās, ka jaunie noteikumi ierobežos vārda brīvību un neļaus vairs publicēt tā dēvētās mēmes.
Tagad pieņemtie noteikumi, par ko vēl Eiropas Parlamentam būs jānobalso, paredz, ka ASV tehnoloģiju gigantiem, piemēram, "Google", būs jāvienojas par licencēšanas līgumiem ar tiesību īpašniekiem, piemēram, ierakstu kompānijām, mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un mediju uzņēmumiem, lai publicētu to saturu pakalpojumā "YouTube" un "Google" ziņās.
Laikrakstu uzdevējiem arī būs iespēja pieprasīt maksu no IT gigantiem, ja tie izmantos to saturu. Arī mūziķiem un māksliniekiem vajadzētu būt vieglāk vienoties par samaksu ar IT platformām.
Taču no noteikumi neattieksies uz mazajām IT platformām. Tāpat neattieksies arī tiešsaistes enciklopēdijām, kā piemēram "Wikipedia". Tāpat neattieksies uz to saturu, kas tiek izmantots izglītības jomā, muzejos un bibliotēkās.
