Starptautiskās korporācijas bieži vien maksā pavisam niecīgus nodokļus. Kā ir pierādījis tā dēvētais Luksemburgas nodokļu skandāls, lielie uzņēmumi izmanto dažādas ārkārtīgi sarežģītas, bet likumīgas shēmas, lai pēc iespējas samazinātu ar nodokļiem apliekamo peļņas daļu.
Tādēļ Eiropas Komisija janvāra pēdējā nedēļā ir nākusi klajā ar priekšlikumiem, lai cīnītos pret šo parādību. Tos prezentēja nodokļu komisārs Pjērs Moskovisi: “Peļņa ir jāapliek ar nodokļiem tur, kur tā ir radusies. Tas būs vienkārši uzņēmējiem, ieviesīs skaidrību nodokļu dienestiem un nodrošinās caurskatāmību iedzīvotājiem. Mūsu cīņa pret izvairīšanos no nodokļiem ir cīņa par sociālo taisnību un ekonomikas efektivitāti. Izvairīšanai no nodokļiem ir sava cena. Eiropas Parlaments nesen ir secinājis, ka valstis tādēļ katru gadu zaudē no 50 līdz 70 miljoniem eiro.”
Komisija sola, ka piedāvātās izmaiņas ļaus izsekot, kur lielie uzņēmumi nopelna naudu un kur viņi maksā nodokļus. Tiks paplašināta arī sadarbība starp dažādu valstu nodokļu dienestiem.
Tomēr atsevišķas politiskās grupas, piemēram, zaļie, uzskata, ka ar to būs par maz un tikai pilnīga atklātība par to, cik un kurā valstī uzņēmums ir nomaksājis nodokļos, ļaus izvairīties no pašreizējām shēmām, ko dēvē arī par agresīvu nodokļu plānošanu.
Tomēr komisārs Moskovisi pagaidām nesola pilnīgu atklātību šajā jomā, sakot, ka vispirms būtu jāizvērtē, vai tas nāks par labu Eiropas konkurētspējai uz pārējās pasaules fona.
Komisijas priekšlikumi nāca klajā dienā, kad Skotijas Nacionālā partija publiski pamudināja Briseli izmeklēt vienošanos starp Lielbritānijas valdību un “Google”, kas paredz īpašas daudzmiljonu nodokļu atlaides šai korporācijai. Moskovisi uzskata, ka jaunie noteikumi ļaus izvairīties no tāda veida gadījumiem: “Mūsu piedāvātā izmaiņu pakete var izmainīt situāciju Eiropā. Aizlāpot noteiktus caurumus, kas ļauj izvairīties no nodokļu nomaksas, starptautiskās korporācijas tiks pakļautas tādiem pašiem nosacījumiem, kā pārējie uzņēmēji Eiropā.”
Tomēr no valstīm, kas iegūst no lielo korporāciju piesaistīšanas ar zemiem nodokļiem, ir sagaidāma pretestība jauno prasību apstiprināšanas laikā. Jau līdzšinējie priekšlikumi par informācijas apmaiņu starp nodokļu dienestiem ir tikuši būtiski mīkstināti salīdzinājumā ar sākotnēji piedāvāto versiju.
