Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2019. gadā salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem pieaudzis par 2,2%, salīdzinot ar 2018. gadu.
Ministru kabineta sēdē 24. martā izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par Kohēzijas politikas Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju aktualitātēm. Finanšu ministrija norādīja, ka pozitīva ieguldījumu ietekme vērojama arī nodarbinātības dinamikā. Viens no būtiskākajiem sasniegumiem plānošanas perioda vidusposmā ir saņemtā atļauja no EK Latvijai izmantot 6% snieguma rezerves finansējumu no ES fondu investīcijām, balstoties uz veiksmīgi izpildītiem 2018. gada rādītājiem visās jomās.
“Latvijas iestādes un projektu īstenotāji ir pierādījuši spēju mobilizēt resursus un efektīvi pārvaldīt investīciju riskus. Šobrīd ir nepieciešama aktīva atbildīgo nozaru ministru rīcība, lai Latvija spētu maksimāli pilnvērtīgi izmantot ES fondu iespējas šajā plānošanas periodā un veiksmīgi noslēgtu uzsāktos projektus, kuros konstatēti augsti riski. Paralēli nepieciešams veikt darbības, lai novērstu ieguldījumu pārrāvumu starp plānošanas periodiem un no tā izrietošo pārmērīgo tirgus stimulāciju. Tādēļ Finanšu ministrija atbalsta valsts galveno un reģionālo autoceļu ieguldījumu ātrāku uzsākšanu jau 2021. gada sākumā,” skaidroja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Armands Eberhards.
Kopumā līdz 2020. gada martam sasniegts būtisks progress ES fondu ieviešanā: īstenošanā ir 1735 investīciju projekti par 86,2 % no kopējām ES fondu investīcijām 4,4 miljards eiro apjomā. Valsts budžeta ieņēmumos no Eiropas Komisijas saņemti jau 1,4 miljardi eiro par projektos reāli veiktajiem izdevumiem. 2019. gadā ES fondu maksājumi projektu īstenotājiem ir 618,5 miljoni eiro, 109 % no iepriekš prognozētā finansējuma.
2020. gadā apjomīgākie ES fondu maksājumi par veiktām investīcijām prognozēti tādās jomās kā vides aizsardzība un reģionālā attīstība (92,2 miljoni eiro), izglītība (82,1 miljons eiro), transports (80,2 miljoni eiro), atbalsts pētniecībai un inovācijām (64,8 miljoni eiro), IKT (38 miljoni eiro) un nodarbinātībai (12,4 miljoni eiro).
Paralēli notiek aktīva gatavošanās nākamajam ES fondu periodam (2021-2027). Plānots, ka pavasarī notiks diskusijas ar partneriem par investīciju saturu, līdz š.g. 30. jūnijam ministrijām jānodrošina nacionālie plānošanas dokumenti (priekšnosacījums ES fondu ieguldījumiem), savukārt septembrī – valdība lems par darbības programmu iesniegšanai EK.
Vienlaicīgi 2019. gadā Latvijā tika sasniegts nozīmīgs progress Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu (kopā 85,4 miljoni eiro) ieviešanā. Pērn tika parakstīti četri programmu līgumi (“Korekcijas dienesti”, “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide”, “Pētniecība un izglītība” un “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana”). Lielāko daļu investīciju projektu atlases plānots veikt 2020. gadā. Lai stiprinātu divpusējās attiecības starp Latviju un donorvalstīm (Norvēģiju, Lihtenšteina, Islande), šobrīd iespējams pieteikt iniciatīvas divpusējās sadarbības fonda ietvaros.
