Eiropas Komisija cer, ka šo iniciatīvu drīzumā atbalstīs arī Eiropas Parlaments un fonds savu darbu varēs uzsākt jau šī gada beigās. Tikmēr dalībvalstis pašlaik visai piesardzīgi izturas pret finansējuma piešķiršanu jaunajam fondam.
EFSI izveide ir ļoti nozīmīga daļa no Eiropas Komisijas piedāvātā investīciju plāna Eiropai, un 21 miljardu eiro lielā garantiju fonda izveide iedrošinātu privātos investorus atbalstīt projektus, kuri līdz šim tiek uzskatīti par pārāk riskantiem.
Eiropadomes prezidējošās valsts Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs („Vienotība”) pēc sanāksmes norādīja, ka salīdzinoši īsā laikā ir izdevies no vienkārša ierosinājuma nonākt līdz kompromisam.
„Nepārprotami, Eiropas Savienībai šobrīd ir nepieciešamas investīcijas, lai ļautu Eiropai atgrieztos uz ilgspējīgas attīstības ceļa. EFSI šajā ziņā būs lieliska iniciatīva, lai pievērstu privāto investoru uzmanību investīciju iespējām Eiropā. Tāpat tas aicinās uz sinerģiju un sadarbību starp dažādiem tirgus dalībniekiem. Esmu pārliecināts, ka Eiropa ir patiesi vienota šī mērķa sasniegšanā,” pauda Reirs.
Arī par nodarbinātību, izaugsmi, investīcijām un konkurenci atbildīgais Eiropas Savienības komisārs Jirki Katainens norādījis, ka investīciju piesaistes nepieciešamību atzīst visas dalībvalstis. Tieši tāpēc kompromisiem ir bijuši gatavi visi, ar mērķi panākt, lai garantiju fonds sāktu darboties pēc iespējas ātrāk, iespējams, jau šā gada beigās.
Katainens arī norādījis, ka īpašu uzmanību dalībvalstis pievērsušas tam, lai finansējamie projekti nākotnē tiktu rūpīgi izvērtēti.
„Mēs gribam būt pārliecināti par to, ka privātā sektora uzņēmumi visās dalībvalstīs varēs gūt labumu no jaunajām iespējām. Tieši tāpēc ir svarīgi izveidot konsultatīvu centru. Mēs plānojam apvienot ekspertus no Eiropas investīciju bankas un Komisijas, savienojot tos ar ekspertīzi no nacionālajām bankām,” sacīja Katainens.
Finanšu ministri norādīja, ka finansējamos projektus izvērtēs pēc tā, cik tie būs komerciāli dzīvotspējīgi un cik lielu pievienoto vērtību tie nesīs Eiropas Savienībai. Līdz šim dalībvalstis ir iesniegušas kopumā jau vairāk nekā divus tūkstošus piedāvājumu, starp citu, arī ātrvilciena projektu par savienojumu starp Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju.
Taču aģentūra „Reuters” norāda, ka līdz šim dalībvalstis ir visai negribīgi paudušas gatavību piešķirt finansējumu dažādu projektu līdzfinansēšanai. Tā vietā, lai iemaksātu naudu tieši Eiropas Savienības Stratēģisko investīciju fondā, dalībvalstis finansējumu plāno piešķirt starp nacionālajām investīciju bankām, tādējādi nodrošinot, ka finansējumu saņem tikai vietējie projekti. Eirozonas divas lielākās ekonomikas – Vācija un Francija – šiem mērķiem ir atvēlējušas katra pa astoņiem miljardiem eiro. Pirmdien par tikpat lielas summas piešķiršanu paziņojusi arī Itālija. Savukārt Spānija apņēmusies atvēlējusi fondā iemaksāt pusotru miljardu.
Jau vēstīts, ka novembra beigās EK paziņoja par 315 miljardu eiro lielu Investīciju plānu, kura mērķis ir atjaunot izaugsmi Eiropā un samazināt bezdarbu. Stagnējošās Eiropas ekonomikas problēma nav naudas trūkums, bet gan banku nevēlēšanās riskēt kreditējot, sakot, ka Eiropā tūkst pievilcīgu projektu, kuros investēt. Plāns paredz radīt Stratēģisko investīciju fondu, kurā tiks ieguldīta Eiropas savienības nauda – 16 miljardi un Eiropas Investīciju bankas nauda – 5 miljardi, un šī nauda tiks izmantota kredītu garantijām, iekustinot kopumā 315 miljardus eiro. Ieguldījums fondā tiek sagaidīts arī no dalībvalstīm.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm investīcijas varētu pievienot 330 - 410 miljardus eiro ES iekšzemes kopproduktam (IKP) nākamajos trīs gados un radīt līdz pat 1,3 miljoniem jaunu darbavietu.
