EK sagaida, ka 2015.gadā reālais IKP visas ES mērogā pieaugs par 1,8 %, bet eirozonā – par 1,5 %, tas ir, attiecīgi par 0,1 % un 1,2 % procentpunktiem vairāk, nekā tika prognozēts pirms trim mēnešiem. Attiecībā uz 2016.gadu EK prognozē izaugsmi par 2,1 % visas ES mērogā un par 1,9 % eirozonā.
Galvenais IKP izaugsmes dzinējspēks ir iekšzemes pieprasījums, turklāt šogad vēl ir sagaidāms privātā patēriņa apjoma kāpums, bet nākamgad – jauns pavērsiens ieguldījumu jomā, norāda EK.
Tik pozitīvām pārmaiņām lielā mērā grūdienu ir devis Eiropas Centrālās bankas lēmums sākt drukāt naudu, lai samazinātu eiro kursu, kā arī naftas cenu kritums.
„Pavasaris ir atnācis ar tik labām ziņām Eiropas ekonomikai, kādas nav pieredzētas vairākus gadus: pozitīvu pavērsienu ir veicinājuši gan ārējie faktori, gan politikas iniciatīvas, kuru pirmos rezultātus tagad varam novērtēt. Tomēr iesāktais ir jāturpina, lai panāktu, ka ekonomikas atlabšana nav tikai sezonāla parādība. Pasākumi ieguldījumu un reformu jomā, kā arī atbildīga fiskālā politika ir galvenie priekšnosacījumi, kas jāievēro, lai nodrošinātu Eiropai nepieciešamās darbavietas un ekonomikas izaugsmi,” komentēja Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas lietu komisārs Pjērs Moskovisī.
Tikmēr Latvijas ekonomika saglabā pozitīvu attīstības prognozi arī pēc EK pavasara datiem un joprojām aug straujāk nekā ES vidējie rādītāji, norādīja par eiro un sociālo dialogu atbildīgais komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.
Taču Latvijai izaugsmes prognoze kopš februāra ir samazināta no 2,9% uz 2,3% šogad un no 3,6% uz 3,2% nākamajā gadā.
Kā skaidro Dombrovskis, galvenais faktors izaugsmes prognozes samazināšanai ir Ukrainas krīze un Krievijas ekonomikas lejupslīde, jo Latvijas ekonomika joprojām ir jūtīga pret Krievijas rubļa svārstībām un Krievijas tirgus ieņem nozīmīgu lomu Latvijas preču un pakalpojumu eksportā. Latvijai esot būtiski koncentrēties uz sistemātisku un nopietnu atbalstu uzņēmējiem, apgūstot jaunus eksporta tirgus un savlaicīgu darbu, lai ātrāk apgūtu visus Latvijai pieejamos ES fondu līdzekļus, kas sniegtu nozīmīgu atbalstu uzņēmējdarbības stimulēšanai.
Intervijā LTV raidījumam „Dienas ziņas” Dombrovskis norādīja, ka prognozes uz leju koriģētas arī Lietuvā, bet Igaunijā saglabāta iepriekšējā līmenī.
Tomēr bezdarbs joprojām paliek augsts. Eirozonā tas šogad būs 11% robežās. Tādēļ turpmākā izaugsme lielā mērā būs atkarīga no ekonomisko reformu īstenošanas visās 28 valstīs, uzsver Eiropas Komisija. Savukārt Latvijas ekonomikas attīstība nākamgad lielā mērā būs atkarīga ne tikai no iekšējām reformām, bet arī no tā, kā attīstīsies situācija Ukrainā un Krievijā. Pēc Dombrovska domām, svarīgākais valdībai šobrīd ir meklēt ceļus kā ātrāk apgūt Eiropas fondus un atrast jaunus preču noieta tirgus.
