Atšķirībā no visai sarežģītās politisko saišu stiprināšanas, uzņēmēji Austrumu partnerības ietvaros ir krietni dinamiskāki – šajās dienās Austrumu partnerības samitam paralēli notiekošajā Austrumu partnerības biznesa foruma laikā noslēgts ne viens vien jauns sadarbības līgums.
Domājams, Austrumu partnerības valstu un Eiropas ekonomiskās saites nostiprinās straujāk, tieši pateicoties tam, ka ieguvumus no tām abas puses saredz visai ātri.
Eiropas Savienības politikas un paplašināšanās sarunu komisārs Johaness Hāns norādīja, ka padziļinātās un visaptverošas brīvās tirdzniecības režīma ieviešana ar Gruziju un Moldovu jau ir veicinājusi šo valstu eksporta strauju kāpumu uz Eiropas Savienību un veido tām arī tiltu uz citu valstu tirgiem.
“Ja mēs palūkojamies uz pēdējiem eksporta pieauguma rādītājiem, tie ir ļoti nozīmīgi, pat divciparu skaitļos mērāmi,” pauda Hāns.
“Pat ņemot vērā to, ka izejas punkts bija visai pieticīgs, tas norāda, cik liels potenciāls padziļinātās un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas līgumiem. Un vēl vēlos uzsvērt, ka šie līgumi nav tikai jautājums par tirdzniecības liberalizāciju, bet gan vairāk par reformu īstenošanu. Tirdzniecības sadarbība šīm valstīm, atļaušos teikt, ir liels vingrinājums valstīm, jo tas palīdz tām pielāgoties Eiropas standartiem. Un Eiropas standarti tiek piemēroti praktiski visur pasaulē, it īpaši tehniskajos sektoros, tāpēc pielāgoties Eiropas standartiem nozīmē atvērt eksporta tirgus ne tikai Eiropas Savienība, bet visā pasaulē,” sacīja Hāns.
Kā visai svarīgu apsvērumu par labu ekonomiskās sadarbības veicināšanai komisārs Hāns minēja arī tās ieguldījumu politiskajā stabilitātē – piemēram, Moldovā bezvīzu režīms ir veicinājis Moldovas dialogu ar Piedņestras reģionu.
Neapšaubāmi, būtiskus ieguvumus sadarbība sola arī pašām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai. Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs uzsvēra, ka Latvijai ir potenciāls kļūt par sadarbības centru starp Eiropas un Austrumu partnerības valstīm.
“Pateicoties savai vēsturiskajai pieredzei un ģeogrāfiskajam tuvumam ar visām sešām Austrumu partnerības valstīm, mēs Latvijā esam centrs, kuru Eiropa Austrumu partnerības kontekstā politisko un ekonomisko attiecību veidošanā neizmanto pilnvērtīgi,” pauda Gavrilovs.
“Eiropa uz Austrumu partnerību ir lūkojusies kā uz ekonomisku un politisku instrumentu, lai veicinātu Eiropas vērtību izplatīšanos. Tas ir lieliski, jo Eiropas vērtības ir balstītas uz cilvēktiesībām, mieru, labu pārvaldību un brīvu preču un kapitāla plūsmu. Tomēr kā uzņēmējdarbības pārstāvis, uzturot attiecības šajās valstīs, sadarbojoties ar tām un zinot iekšējās norises tajās, es redzu, ka šī partnerība vēl nav sasniegusi savu potenciālu attiecībā uz uzņēmējdarbību un tirdzniecību šajā reģionā,” norādīja Gavrilovs.
Savukārt no pašu Austrumu partnerības valstu pārstāvjiem vairākkārt kā viens no nozīmīgākajiem priekšnosacījumiem ekonomiskās sadarbības izaugsmei ar Eiropas Savienību tika minēts atvieglots vīzu un ceļošanas režīms Eiropā.
To, ka sadarbībā starp Austrumu partnerības valstīm un Eiropas Savienību ir perspektīvas skaidri apliecina arī Rīgā parakstītais nodomu protokols. Ar to Baltkrievijas naftas kompānija apņēmusies iegādāties 51% kapitāldaļu Rīgas ostā esošajā “Vudisona terminālī”.
"Man patika ko šodien teica ES paplašināšanās komisārs Hāns, ka individuāla pieeja, ļaus iziet uz konstruktīvākiem sadarbības ceļiem ar Austrumu partnerības valstīm. Šī ir pareiza pieeja un mēs to atbalstām. Tādējādi Austrumu partnerības ekonomiskās sadarbības dimensija kļūst par svarīgāko un dominējošo," saka Baltkrievijas ekonomikas ministra pirmais vietnieks Aleksandrs Zabarovskis.
"Es domāju, ka viss notiks lēnāk nekā politiķiem gribētos. Redzēsim, kādas rītdien būs politiķu diskusijas, bet mana prognoze, lūkojoties no šīs dienas perspektīvas ir tā, ka progress būs, bet ļoti lēns," komentē Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece - Ozola (ZZS).
Pēdējo gadu piedzīvotās problēmas Krievijas ekonomikā situāciju gan mainījušas straujāk. "Runājot ar baņķieriem Baltkrievijā es dzirdēju frāzi, ka šobrīd tās par kreditēšanas cienīgiem uzskata nevis tos uzņēmumus, kam ir plaši vai augoši tirgi Krievijā, bet gan tos kas šobrīd tikai sāk eksportu uz Eiropu. Pat ja Baltkrievijā bankas par perspektīvāku uzskata to biznesu, kas vērsts uz Eiropu, tas jau apliecina, ka mēs atsakāmies no ekonomikas vienpolārā skatījuma," atzīmē "Kolb Group" uzņēmuma īpašnieks Aleksejs Kolbs.
Tiesa ciešākai ekonomiskajai sadarbībai Austrumu partnerības valstīs aizvien traucē iekšēji šķēršļi. Spilgtākie no tiem ir Ukrainā, kur paralēli militārajam konfliktam Donbasā aizvien nevedas ar ekonomisko reformu īstenošanu un cīņu pret korupciju. "Mēs saprotam, ka tikai ar sociālā dialoga palīdzību, kur mūsu Latvijas partneri ir ideāls piemērs, var atrisināt sarežģītas problēmas. Mēs allaž esam teikuši – nevajag problēmas risināt Maidanā. Vajag sēsties pie galda un runāt. Manuprāt tieši valdības nevēlēšanās sēsties pie galda un sadzirdēt mūsu priekšlikumus arī ir Ukrainas problēma," pauž Ukrainas Darba devēju federācijas viceprezidents Oleksijs Mirošņičenko.
Kā norāda eksperti, tad, atšķirībā no Austrumu partnerības valstu politiķiem, bieži vien biznesa pārstāvji ir daudz aktīvāki ciešāki saišu meklēšanā ar Eiropas Savienības partneriem. Šādas izmaiņas šobrīd jūtamas pat valstīs, kuras līdz šim ekonomika ciešāk saistījusi ar Krieviju.
Jau ziņots, ka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības konferences laikā paziņojis - ja līdz gada beigām tiks izpildīti visi izvirzītie priekšnoteikumi, Ukraina un Gruzija nākamajā gadā var cerēt uz vīzu režīma liberalizāciju.
Samitā pulcējas gan ES, gan Austrumu partnerības valstu augstākās amatpersonas, lai pārrunātu partnerības programmas aktualitātes un izvērtētu panākto. 
