Krievijas gāzes koncerna "Gazprom" paziņojums, ka tas neatjaunos gāzes padevi Vācijai pa cauruļvadu "Nord Stream 1", zināmā mērā bija gaidāms. To apstiprināja arī ES ekonomikas komisārs Džentiloni, kurš šajā brīvdienās piedalās Ambrozeti forumā Itālijā.
"Pastāv iespēja, ka Krievija, kas, kā jūs zināt, izmanto naftu un gāzi kā šantāžas ieroci un pat ir gatava dedzināt gāzi, ja tai nav citu iespēju, pārtrauks gāzes piegādi nākamajā periodā. Ja tas notiks, tad taupība kļūs arvien svarīgāka. Tomēr es gribētu teikt, ka mums nevajadzētu aizmirst, ka mēs esam diezgan labi sagatavojušies, jo esam piepildījuši krātuves par 80% un spējuši dažādot piegādes avotus.
Jā, dažām Eiropas valstīm klājas grūtāk nekā citām, bet kopumā mēs esam gatavi tikt galā, pat ja Krievija sāks ekstrēmi izmantot gāzi kā ieroci," paziņoja Džentiloni.
Visticamāk, Krievijas paziņojums kļuva par atbildes reakciju uz G7 valstu lēmumu uzlikt no decembra Krievijas naftai cenas griestus. Vācijas finanšu ministrs Kristiāns Lindners ir paziņojis, ka Krievija gūst lielu peļņu no nestabilitātes, kas pašlaik valda tirgū, un tam ir jāpieliek punkts, jo viņi šo naudu izmanto Ukrainas kara finansēšanai. Maskava ir atbildējusi, ka šāda Lielā septītnieka rīcība destabilizēs naftas tirgu, un solīja nepārdot naftu valstīm, kas ir uzlikušas cenas griestus.
Oficiāli Kremlis gāzes piegāžu pārtraukšanu pamatoja ar tehniskām problēmām. Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs piebilda, ka Rietumu sankcijas traucē uzturēt gāzesvadu kārtībā un laicīgi saņemt vajadzīgās detaļas.
"Nav nekādu tehnoloģisko rezervju. Strādā tikai viena turbīna. Tā kā paši varat domāt. Nekāda rezervēšana nav iespējama un ne jau "Gazprom" vainas dēļ. Tādēļ ir apdraudēta visas sistēmas darbības drošība," norādīja Peskovs.
Tomēr šis skaidrojums reti kuram Eiropā šķiet ticams. Drīzāk šādi Kremlis mēģina palielināt spiedienu uz Eiropas valstīm pirms drīzumā gaidāmās apkures sezonas.
Arī kompānija "Siemens Energy", kas ir saražojusi turbīnu, kurā, pēc "Gazprom" vārdiem, tagad ir problēmas, paziņoja, ka Krievijas pusē atklātās noplūdes nav īstais iemesls gāzes piegāžu apturēšanai.
"Pēdējās stundās, pirms bija paredzēts atjaunot plūsmu, viņi atkal kaut ko atrada. Domāju, ka tirgos šajā gadījumā tas lielā mērā tiks interpretēts kā izdomājums," paziņoja dabasgāzes tirgus eksperts Toms Marzeks-Mansērs.
Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena jau kopš vasaras sākuma atklāti saka, ka viņa strādā pēc pieņēmuma, ka Krievija jebkurā brīdī var pilnībā atslēgt gāzes piegādi Eiropai.
Otrdien Baltijas jūras enerģētiskās drošības samitā Kopenhāgenā fon der Leiena runāja par Putina īstenoto šantāžu.
"Elektrības tirgus vairs nedarbojas tā, kā nākas, jo viens spēlētājs – Putins, sistemātiski mēģina to sagraut un manipulēt. Tādēļ mums uz to ir jāreaģē. Putina mēģinājumi šantažēt mūs ar fosilajiem kurināmajiem izgāžas. Mēs paātrinām zaļo pāreju, mēs atbrīvojamies no Krievijas fosilo kurināmo atkarības un paātrinām atjaunojamās, pašmāju enerģijas ražošanu," norādīja EK vadītāja.
Viņa vienlaikus paziņojusi, ka atbalsta cenu griestu noteikšanu pa cauruļvadiem piegādātajai Krievijas gāzei. Līdzīgi, kā G7 valstis vakar vienojās noteikt cenu griestus Krievijas naftai – cerībā, ka varētu mazināties cena pasaules tirgū un saruktu Krievijas ieņēmumi kara finansēšanai Ukrainā.
Zīmīgi, ka, par spīti nestabilitātei, pēdējās dienās gāzes cena ir nedaudz samazinājusies.
