ES dalībvalstīm piedāvās lielāku brīvību samazināto PVN likmju noteikšanā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Eiropas Komisijas (EK) pievienotās vērtības nodokļa rīcības plāns, kas izstrādāts vienotas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) zonas izveidei Eiropas Savienībā (ES), paredz ne tikai pastiprināt cīņu pret krāpšanos ar nodokļa nomaksu un veicināt digitālo ekonomiku, bet arīdzan piešķirt dalībvalstīm lielākas manevra iespējas, lemjot par samazināto nodokļa likmju piemērošanu.

Patlaban samazināto pievienotās vērtības nodokļa jeb PVN likmju piemērošana „sociāli jūtīgām” precēm un pakalpojumiem, piemēram, medikamentiem, zīdaiņu pārtikai un komunālajiem pakalpojumiem Eiropas Savienībā norit saskaņā ar direktīvu, kas noteic, kurām precēm un pakalpojumiem šādas samazinātās likmes drīkst piemērot. Tomēr tuvāko gadu laikā situācija varētu mainīties, jo Eiropas Komisijas sagatavotais PVN rīcības plāns paredz dalībvalstīm piešķirt lielāku patstāvību samazināto PVN likmju noteikšanā. Pašreizējo situāciju raksturo „KMPG Baltic” nodokļu menedžere Gunta Kauliņa, kura laikā, kad Latvija pārņēma PVN direktīvas prasības, bija Finanšu ministrijas vadošā speciāliste netiešo nodokļu jomā:

''Principā direktīva pašreiz nekādas izvēles iespējas neatļauj - ir noteikts saraksts, kurām precēm drīkst piemērot samazināto likmi, un tas arī ir viss. Dalībvalstis var izvēlēties, vai nu izmantot šo iespēju vai ne. Latvija, piemēram, nav izmantojusi iespēju piemērot samazināto likmi pārtikas precēm, kas ir atļauts. Otrs moments, kas ierobežo, - šī samazinātā likme nedrīkst būt zemāka par 5%. Un vēl viens nosacījums - drīkst piemērot vienu vai divas samazinātās likmes.''

Attiecībā uz direktīvas piemērošanu gan esot vērojama zināma nevienlīdzība starp tā dēvētajām vecajām un jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Proti, vecās dalībvalstis samazināto PVN likmju piemērošanā saglabājušas lielāku brīvību, nekā piešķirta jaunajām dalībvalstīm.

Kauliņa gan prognozē, ka pat tad, ja dalībvalstis patiešām iegūs lielāku brīvību lemšanā par samazināto PVN likmju piemērošanu, Latvija to diez vai izmantos:

''Par to neiet runa mūsu iekšējā politikā, ka varētu gribēt ļoti plaši izmantot samazinātās likmes. Par pārtikas produktiem iet runa visu laiku, un nepārtrauktia atgriežas pie tās, bet, tā kā tas ļoti ietekmē budžeta ieņēmumus, tad parasti paliek pie esošās kārtības un neviens neuzdrošinās samazinātās likmes ieviest.''

Latvija līdz šim gājusi gluži pretējā virzienā - gan sašaurinot to preču un pakalpojumu loku, kam tiek piemērota samazinātā PVN likme, gan paaugstinot pašu likmi, gan samazinot arī ar PVN neapliekamo pakalpojumu klāstu. Tā, piemēram, no šā gada vidus ar PVN tiks aplikti arī dzīvojamo māju apsaimniekošanas pakalpojumi. To izslēgšana no ar nodokli neapliekamo pakalpojumu klāsta tika pamatota tieši ar Eiropas Savienības direktīvas prasībām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti