Lielbritānijas izstāšanās no ES iecirtīs Eiropas budžetam 12-15 miljardu eiro lielu robu gadā. Eiropas Komisija grib ne tikai aizlāpīt šo robu, bet, izmantojot situāciju, arī palielināt ES kopējo budžetu par kādiem 10%.
Šobrīd ES budžets ir 1% no nacionālā kopienākuma un gadā veido apmēram 960 miljardus eiro.
“Ir pilnīgi skaidrs, ka mums vajag vairāk nekā 1% no nacionālā kopienākuma, lai varētu [īstenot] turpināt Eiropas politikas un adekvāti tās arī finansēt,” uzsvēra Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers.
Konkrēti priekšlikumi, kāds būs jaunais budžets, būs zināmi maijā, bet tagad tiek apspriestas ļoti dažādas idejas, kur ņemt naudu:
- Varētu palielināt maksu, ko uz ES robežas maksā aptuveni 30 miljoni ne Eiropas tūristu un ceļotāju, nākotnē tie būtu arī briti. Šobrīd tie ir 5 eiro.
- Varētu ieviest Eiropas kopīgo plastmasas nodokli. Vai to maksātu patērētāji vai ražotāji, vēl nav apspriests.
- Varētu ienākumus no CO2 izmešu kvotu tirdzniecības no nacionālajiem budžetiem novirzīt uz Eiropas kopējo katlu.
“Klimata jautājumi tiek apspriesti Eiropas līmenī, emisijas kvotas ir iespējams tirgot Eiropas akciju tirgos, tomēr ienākumi no šiem pasākumiem nonāk valstu līmenī. Taču būtu tikai loģiski, ka tie nonāktu Eiropas kopējā budžetā,” pauda EK budžeta komisārs Ginters Etingers.
Taču jaunais budžets varētu atnest ne tikai klāt “jaunu” naudu, bet arī atsevišķu programmu un izdevumu samazinājumus.
Droši zināms, ka no budžeta naža varētu izvairīties tikai "Erasmus" studentu apmaiņas programma un inovāciju programma "Apvārsnis".
Nauda varētu tik samazināta lauksaimnieku subsīdijām. Un šobrīd izskatās, ka pat francūži – ES zemnieki-fundamentālisti – būtu gatavi tam piekrist.
To, ka lauksaimniecības politika sen vairs neatbilst tiem mērķiem, kam tā sākumā bija iecerēta, norāda arī pētnieki.
“[ES] Līguma 59.pantā noteiktais mērķis tiešmaksājumiem Kopējās Lauksaimniecības politikas ietvaros ir – vidējs dzīves standarts lauksaimniekiem, palielinot ienākumus tiem, kas ir iesaistīti lauksaimniecībā. Attiecībā uz šo mērķi – tiešmaksājumiem ir pilnīgi slikts rezultāts, tāpēc, ka tie ir kļūdaini vērsti un dod vairāk naudu bagātajiem zemju īpašniekiem, uz ko jau norādījuši arī ES pētījumi,” skaidroja ekonomikas profesors, Eiropas ekonomikas pētniecības centra pārstāvis Fridrihs Heinemans.
Mazāk naudas, visticamāk, tiks atvēlēts arī struktūrfondiem. Ir izskanējušas idejas, ka fondu naudu nabadzīgākajiem reģioniem varētu sasaistīt ar to, kā tur tiek ievērots tiesiskums. Dažas dalībvalstis tā gribētu radīt papildu spiedienu uz valstīm, kurās ir bažas par tiesiskumu, galvenokārt Ungāriju un Poliju. Tāpēc gan esošās naudas pārdale nākamajiem septiņiem gadiem, gan “jaunas” naudas meklējumi solās būs smags process.
