Eiropas Komisija martā paziņoja, ka ES šā gada budžetā nepieciešami papildu 11,2 miljardi eiro, lai nosegtu rēķinus, kas nav apmaksāti no pagājušā gada. Tas notika neilgi pēc februāra samita, kur kopienas valstu līderiem izdevās vienoties par bloka daudzgadu budžetu, kas paredz vēsturē pirmo izdevumu plāna samazinājumu.
Lielbritānija uzreiz paziņoja, ka prasība ir nepieņemama, īpaši ņemot vērā pašu dalībvalstu finansiāli sarežģīto situāciju. Taču ES budžeta komisārs Janušs Levandovskis uzvēra, ka šis apjoms - 11 miljardi - "nevar radīt pārsteigumu", ņemot vērā to, ka dalībvalstis pēdējo gadu laikā samazina to iemaksas budžetā. Un tas savukārt „rada lavīnas efektu attiecībā uz neapmaksātām prasībām, kas tiek pārceltas uz nākamo gadu”.
Tikmēr EP piedraudēja, ka nedos savu piekrišanu daudzgadu budžetu, pirms ES Padome nebūs oficiāli piešķīrusi līdzekļus atlikušo rēķinu nomaksai, lai 2014.gada budžetā „mantojumā” nepaliek iepriekšējo gadu parādi. „Patiešām lielākā problēma ir šogad segt izmaksas, kas balstītas uz likumīgām prasībām. Es varu apliecināt, ka mums ir nepieciešami 11,2 miljardi eiro, lai jau drīzumā nenonāktu reālās problēmās naudas trūkuma dēļ. Tam ir jābūt daļai no filozofijas, ka vienošanās ir vai nu par visu, vai neko,” sacīja komisārs Levandovskis.
Kompromiss tika panākts, un to aizvadītajā nedēļā oficiāli apstiprināja dalībvalstu ekonomikas un finanšu ministri. Briseles prasības, vismaz šobrīd, ir izpildītas daļēji.
Ministri pieņēma lēmumu par daļas papildu līdzekļu piešķiršanu 7,3 miljardu eiro apmērā. Rudenī viņi lems par atlikušo līdzekļu daļu, kad Eiropas Komisija būs nākusi klajā ar faktiskajiem datiem par maksājumu prasībām šī gada budžetā, nevis tikai prognozēm, kā šobrīd.
Paralēli dalībvalstis un Brisele lauž šķēpus arī par nākamā, 2014.gada budžetu, kur situāciju ir tāda pati, kā ierasts - kamēr Eiropas Komisija un Parlaments lūdz vairāk, valstis vēlas iemaksāt mazāk, pieprasot apcirpt tēriņus.
