ES budžets «iestrēdzis»; sarunas būs smagas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pagājusi nedēļa kopš sarunu atsākšanas par nākamā gada Eiropas Savienības (ES) budžetu. Sarunas iepriekš nonākušas strupceļā, Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai un dalībvalstīm nespējot vienoties par budžeta lielumu. Neapstiprinātā budžeta dēļ Eiropas Savienībai ir problēmas ar nesamaksātiem rēķiniem, īpaši kohēzijas jomā. Strauji tuvojas gada beigas, un paredzams, ka atsāktās sarunas būs smagas.

Novembra beigās Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar jaunu 2015.gada budžeta plānu, kas izstrādāts pēc strupceļā nonākušajām komisijas, Eiropas Parlamenta (EP) un valstu valdību sarunām. Lai gan skaitļi daudz neatšķiras no iepriekšējā piedāvājuma, kas pārsniedza 140 miljardus eiro, par budžetu atbildīgā eirokomisāre Kristalina Georgijeva uzsver – komisija centusies ņemt vērā parlamenta un dalībvalstu pretenzijas.

“Komisijas jaunais piedāvājums atspoguļo diskusijas, pie kurām palikām iepriekšējās sarunās. Tajā ir ņemts vērā parlamenta un ES Padomes viedoklis. Tāpat šis piedāvājums veidots tā, lai atspoguļotu jaunās komisijas prioritātes, īpaši izaugsmes veicināšanu, darba vietām un investīcijām, lai Eiropai būtu spēcīga pozīcija pasaulē,” norādīja komisāre.

Budžets iedzīvotājiem, nevis ierēdņiem

Iepriekšējās sarunās viens no galvenajiem šķēršļiem bija jautājums par nesamaksātiem rēķiniem, ko Eiropas Savienības regulāri pārraksta uz nākamo gadu. Šī summa jau pārsniegusi 20 miljardus eiro. Eiropas Parlaments nesegto rēķinu apmaksai vēlas novirzīt piecus miljardus eiro, kas tiks ievākti no piemērotajām soda naudām. Savukārt krīzes nomocīto valstu valdības šo naudu vēlas redzēt savos budžetos.

Tas izsaucis asu parlamenta kritiku. EP lielākā Eiropas Tautas partijas frakcija dalībvalstu vēlmes nodēvējusi par “neparasti alkatīgām”, uzsverot – Eiropas Savienībai ir jāsamaksā parādi, un parlamentam jādara viss iespējamais, lai apturētu to pieaugumu.

Nesamaksātie rēķini galvenokārt ir par kohēzijas, inovāciju un izglītības projektiem un programmām, ko dalībvalstis jau ieviesušas, bet joprojām nav saņēmušas ES solīto finansējumu. Budžeta komisāre atkārto: šis nav budžets ierēdņiem, bet ES iedzīvotājiem.

 “Gribu vēlreiz uzsvērt: tā nav nauda Briselei, tā ir nauda mūsu reģioniem, sabiedrībai, mūsu uzņēmumiem. Viņi gaida, kad pieņemsim lēmumus, lai varētu turpināt savu darbu. Komisijas vārdā varu teikt, ka mēs šajās sarunās darīsim visu iespējamo, lai dotu Eiropai spēcīgāku budžetu,” uzsvēra komisāre.

Laika sarunām nav daudz

Laika vienoties nav daudz. Eiropas Parlamentam nākamā gada budžets jāapstiprina pēdējā šā gada plenārsēdē, ja tas nenotiks, situācija kļūs ļoti sarežģīta.

“Laiks iet uz priekšu. Ja mēs nevienosimies, tad būsim spiesti sākt 2015.gadu, katram mēnesim atvēlot vienu divpadsmito daļu no šā gada budžeta. Jā, mēs turpināsim funkcionēt, bet tas ļoti kaitēs visām programmām, kurām nāksies veidot atsevišķu budžetu katru mēnesi,” brīdināja  Georgijeva

„Bet kas ir vēl svarīgāk – ja nevienosimies, kādu signālu mēs sūtīsim saviem iedzīvotājiem? Ka institūcijas nespēj vienoties par to, kas pašiem ir vajadzīgs? Esmu apņēmības pilna līdz jaunajam gadam panākt vienošanos ar partneriem,” solīja komisāre.

Latvijas prioritātes līdzšinējās budžeta sarunās bijušas atrisināt neapmaksāto rēķinu jautājumu un nodrošināt ES budžetā līdzekļus kompensācijām Krievijas embargo radīto negatīvo seku novēršanai, norādīja Finanšu ministrijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti