Lai arī budžeta pieņemšanu pavadīja garas un spraigas diskusijas, nav šaubu, ka par to Eiropas Parlaments otrdien nobalsos. Sagaidāms, ka „pret" balsos vismaz simts no vairāk nekā 700 deputātiem. Zaļie, neatkarīgie un kreisie deputāti neapmierināti ar budžeta apjomu, un to, ka nauda ir samazināta, bet prasības pēc izdevumiem aug.
Taču otrdiena visticamāk būs tā diena, kad ES beidzot būs tikusi pie sava septiņu gadu naudas maka.
Dažādām jomām – gan lauksaimniecībai, gan jauniem transporta savienojumiem, gan zinātnei, gan ekonomikas atbalstam – ES turpmākajos gados varēs izlietot vairāk nekā 900 miljardu eiro. Tas ir mazāk, nekā bija plānots iepriekš, jo dalībvalstis iebilda pret lielākām iemaksām laikos, kad Eiropu skārusi krīze.
Latvija no jaunā budžeta nākamajos gados saņems 6,608 miljardus eiro jeb 4,644 miljardus latu. Mūsu valstij turpmākajos septiņos gados ES kopējā budžetā jāiemaksā divi miljardi eiro, līdz ar to Latvijas ieguvums no ES būs pieci miljardi eiro.
Strīdu un diskusiju par budžetu bija daudz, turklāt iekrīt laikā, kad Eiropa ir krīzē un kad dalībvalstis nevēlas tik daudz iemaksāt kopējā kasē un pašas taupa. Budžets kopējos skaitļos ir mazāks, nekā iepriekšēja septiņu gadu periodā, taču ir kāds jaunums, kas interesē tieši jaunās valstis - turpmāk iecerēts ievērot elastīguma principu. Agrāk ja valstis nevarēja pagūt naudu no dažādiem fondiem, jo tām pietrūka līdzfinansējuma, tad šī ES budžeta nauda tām zuda, tagad atsevišķās jomās, tā vairs nepazudīs, bet pārcelsies uz nākamajiem gadiem un būs atkal apgūstama.
Trešdien Eiropas Parlaments balsos par zemniekiem ļoti svarīgu lietu – ES Kopējās lauksaimniecības politiku, tātad naudas maku lauksaimniecībai nākamajiem septiņiem gadiem.
