ES bankas būs jāglābj kreditoriem un akcionāriem

Banku kreditori un akcionāri būs pirmie, kam nāksies glābt krīzē nonākušas bankas, un tikai tad, ja ar šo palīdzību nebūs pietiekami, iesaistīs valdības. Tā pēc ilgām un garām sarunām vienojušies Eiropas Savienības (ES) finanšu ministri. Šis bija viens no lēmumiem, ko dalībvalstīm bija grūti pieņemt, veidojot jauno Eiropas banku savienību nolūkā izvairīties no banku krīzēm nākotnē.

Ja kāda no ES bankām izrādīs brukšanas pazīmes, tad pirmie, kam būs jāuzņemas atbildība par tās glābšanu, būs kreditori, akcionāri un tikai tad turīgākie noguldītāji, kuru summas pārsniedz 100 000 eiro. Ja ar to nebūs gana, tad palīgā lūgs valdību, lai nodokļu maksātāji būtu pēdējie, kam jāiznes banku krīzes smagums.

Līdz šim ES valdības un tieši nodokļu maksātāji ir bijuši tie, kam nācies risināt smagas banku krīzes, ieguldot prāvu budžeta naudu finanšu institūciju noturēšanai pie dzīvības. Ar to sastapusies gan Latvija, gan eirozonas valstis Kipra, Īrija, Spānija. Eirogrupas vadītājs un Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms sacījis, ka ar šo soli finanšu sektors būs spiests kļūt daudz atbildīgāks un uzmanīgāks.

Patlaban tā sauktā banku savienība, kuru vispirms veido eirozonas valstis, lai ieviestu stingrāku banku uzraudzību un visām vienādus nosacījumus, kā nepieļaut bankrotus un problēmas paredzēt laikus, iegūst aizvien reālākas aprises. Nākamais solis, kā saka eksperti, būs vienoties par to, kas īsti lemj par problēmās nonākušu banku slēgšanu vai atļauju turpināt darboties. Nākamās nedēļas sākumā Eiropas Komisija varētu nākt klajā ar likuma priekšlikumiem šādu uzdevumu izpildītāja – jaunas aģentūras izveidei.

Mēneša sākumā valstis arī vienojās par nosacījumiem, kā no jaunizveidotā ārkārtas glābšanas fonda naudu tieši varētu iepludināt brūkošajās bankās. Eirozonas valstīm banku savienība ir obligāta, citas tai var pievienoties pēc izvēles.

Latvija, kā Latvijas Radio sacīja premjerministrs Valdis Dombrovskis, pievienosies automātiski, tūlīt pēc iestāšanās eirozonā, kas gaidāma nākamā gada 1.janvārī.

„Domāju, pievienojoties eirozonai, mēs automātiski pievienosimies banku savienībai. Jāatzīst – viens no jautājumiem, kas Latvijai bija, kad ideja par banku savienību parādījās,  - ka šis piedāvājums ir acīmredzami izdevīgāks eirozonas valstīm nekā ne-eirozonas valstīm. Bet, ņemot vērā lielu varbūtību, ka mēs nākošajā gadā būsim eirozonā, mēs attiecīgi arī pievienosimies banku savienībai,” skaidroja premjers.

Banku savienība un ideja par to, kam pirmajam brūkošas bankas jāglābj, būs arī viens no divu dienu Eiropas Savienības valstu vadītāju galvenajiem diskusiju objektiem. Taču tas pagaidām virzās lēni, jo, kā norāda eksperti, ietekmīgās Vācijas valdība līdz rudenī gaidāmajām vēlēšanām izvairās pieņemt izšķirošus lēmumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti