Pēc saņemto priekšlikumu apkopošanas FM sagatavos konsolidētu piedāvājumu turpmākajām diskusijām. Plānots, ka jau nākamnedēļ darba grupa uzsāks iesniegto projektu analīzi un izvērtēšanu.
“Jaunais instruments ir ne tikai liela iespēja, bet arī liela atbildība visu izdarīt kvalitatīvi, ļoti saspringtā grafikā, lai nezaudētu iespēju iegūt finansējumu un nodrošināt reformu un investīciju ieguldījumu uzsākšanu jau 2021. gadā,” norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs.
Mehānisma mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši tās, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.
Finansējums būs paredzēts strukturālu reformu veicināšanai, un maksājumi tiks sasaistīti ar konkrētu reformu starpposma un gala mērķu sasniegšanu, nevis par veiktajiem ieguldījumiem, kā tas ir ES struktūrfondu projektos.
Darbs tiek organizēts 6 reformu virzienos:
- Klimata pārmaiņas un ilgtspēja;
- Digitālā transformācija;
- Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma;
- Veselība;
- Nevienlīdzības mazināšana;
- Likuma vara.
Finansējums pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum, un pēc FM aplēsēm Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,6 miljardi eiro, savukārt mainīgā daļa aptuveni 0,3 miljardi eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,3 miljardu eiro apmērā.
Plāns tiks izstrādāts sadarbībā ar Eiropas Komisiju ciešā sasaistē ar saņemtajām ES Padomes rekomendācijām. Katras dalībvalsts sagatavotais Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns tiks iesniegts apstiprināšanai Eiropas Komisijā un ES Padomē.
Patlaban vēl nav apstiprināts ES regulējums, kā arī no Eiropas Komisijas nav saņemtas skaidras vadlīnijas par plāna saturu, tādēļ darbā pie plāna izstrādes nepieciešams saglabāt elastību, norādīja Finanšu ministrija.
Oficiāli plāns tiks iesniegts Eiropas Komisijā pēc tam, kad būs stājusies spēkā regula, kas varētu būt 2021. gada sākumā, bet jau šā gada oktobrī plāna projektu paredzēts iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.
Kritēriji un ieviešanas nosacījumi tiks izstrādāti 2021. gadā, pēc tam kad plāns būs apstiprināts.
Finansējuma aprēķins dotācijām/grantiem tiek dalīts divās daļās – par periodu līdz 2022. gada 31. decembrim tiek piešķirti 70% no kopējā piešķīruma, ņemot vērā iepriekš noteiktu piešķīruma atslēgu, kurā ņemts vērā iedzīvotāju skaits, iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju un vidējais bezdarba līmenis pēdējo piecu gadu laikā, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju laika posmā no 2015. līdz 2019. gadam.
Par periodu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim būs pieejami atlikušie 30%. Galīgā maksimālā summa tiks aprēķināta līdz 2022. gada 30. jūnijam, vērtējot reālās izmaiņas IKP 2020. – 2021. gadā.
KONTEKSTS:
Pēc gandrīz 90 stundu sarunām jūlija beigās Eiropas Savienības (ES) valstu līderi panākuši vienošanos par ES daudzgadu budžetu un ekonomikas atlabšanas programmu aptuveni 1,8 triljonu eiro apmērā. Tāpat izdevies vienoties par formulējumu, kas sasaista ES fondu naudas izmaksāšanu ar likuma varas ievērošanu valstīs. Vienošanās paredz, ka kopumā Latvijas ekonomikai nākamajos septiņos gados būs pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro.
