Ministrijas indikatīvie aprēķini liecina, ka klimata jomas, digitālās transformācijas, nevienlīdzības mazināšanas, veselības, produktivitātes un likuma varas jomu projektiem varētu būt vajadzīgi 225 miljoni eiro no valsts budžeta, kā arī būs nepieciešami maksimāli 383,2 miljoni eiro pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai. Tāpat papildu līdzekļi kopumā 1,863 miljonu eiro apmērā indikatīvi varētu būt nepieciešami no citām ES finansējuma programmām.
Vienlaikus FM pārstāvji sēdes laikā norādīja, ka nākamā gada Atveseļošanas fonda finansējuma pieprasīšanai valsts iestādēm nepieciešams izpildīt papildu 49 rādītājus.
Komisijas sēdē FM pārstāvji pauda, ka Latvija nākamajā nedēļā plāno iesniegt pirmo oficiālo pieprasījumu par Atveseļošanas fonda līdzekļiem. Iepriekš Latvijai piešķirtais finansējums 237 miljonu eiro apmērā, kas saņemts pērn septembrī, bijis avansa maksājums.
FM skaidroja, ka kopumā līdz 2026. gadam iestādēm būs jāizpilda 214 rādītāji, no kuriem deviņi ir izpildīti, tostarp īstenojot reformas likuma varas, nevienlīdzības mazināšanas un digitālās transformācijas jomās.
Nākamajā nedēļā plānota pirmā tikšanās ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem par Atveseļošanas fonda finansējumu. Šāda veida tikšanās paredzēts rīkot ikgadēji. Pirms tikšanās FM pārstāvji prezentēja aktuālo informāciju par Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna ieviešanas progresu Latvijā.
FM paredz, ka līdz šā gada beigām projektu atlases varētu sākt gandrīz 80% pasākumos, aptverot visas plāna jomas, kas ir gandrīz 1,4 miljardi eiro. Atveseļošanas fonda īstenošanai tāpat arī izstrādāti vairāki Ministru kabineta noteikumi vai informatīvie ziņojumi.
Ministrijas pārstāvji komisijai norādīja, ka 2022. gada februārī tika aktualizētas Atveseļošanas fonda ieviešanas naudas plūsmu prognozes, kas kopumā liecina par lēnāku investīciju sākšanu, nekā veidojot Atveseļošanas fonda plānu 2021. gada vasarā.
Kopumā Latvija tuvāko piecu gadu laikā varētu saņemt Atveseļošanas fonda investīcijas 1,82 miljardu eiro apmērā un īstenot fonda plānā paredzētos pasākumus.
Pēc priekšfinansējuma saņemšanas turpmākos līdzekļus Latvija varēs piesaistīt, sasniedzot konkrētos projektu un reformu mērķus. Katru gadu tiks vērtēts Latvijas progress, un atbilstoši tam būs pieejams finansējums. Paredzams, ka pirmās fonda investīcijas tiks veiktas veselības jomā, kur jau šobrīd ir augstas gatavības projekti.
Atveseļošanas fonda plānā paredzētie ieguldījumi sešās stratēģiskajās jomās ļaus veikt nozīmīgas reformas, palīdzot valstij atgūties no pandēmijas izraisītās ekonomikas lejupslīdes. 20% no fonda līdzekļiem pēc Eiropas Komisijas (EK) ieteikumiem plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% – klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai novirzīti 370 miljoni eiro jeb 20% no fonda līdzekļiem, veselības nozares projektiem – 181,5 miljoni eiro jeb 10%, ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām – 196 miljoni eiro jeb 11%, bet likuma varas stiprināšanai – 37 miljoni eiro jeb 2%.
Atveseļošanas fonds ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021.–2027.gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Tās mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt kovida pandēmijas izraisītās krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.
