ES atvēlēs 780 miljonus eiro bezvienošanās «Brexit» seku mīkstināšanai

Eiropas Savienība (ES) izlēmusi atvēlēt 780 miljonus eiro, lai mazinātu ekonomiskās sekas dalībvalstīs iespējamā bezvienošanās “Brexit” gadījumā. Par to paziņojusi Eiropas Komisija. Tikmēr Eiropas Savienības galvenais sarunvedējs Mišels Barnjē kārtējo reizi norādījis, ka britu pienākums ir sniegt konkrētus piedāvājumus, lai nodrošinātu organizētu Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas Savienības.

ES atvēlēs 780 miljonus eiro bezvienošanās “Brexit” seku mīkstināšanaiUģis Lībietis

    Apgalvojumi par to, ka Eiropas Savienība būs gatava piešķirt finansiālo palīdzību dalībvalstīm gadījumā, ja Lielbritānijas aiziešana no Eiropas Savienības, īpaši bez vienošanās, radīs ekonomiskus zaudējumus, izskanēja jau pirms 29. aprīļa, kas bija sākotnēji paredzētais “Brexit” datums. Taču toreiz nekādi konkrēti skaitļi netika minēti.

    Tagad ir kļuvis zināms, ka bezvienošanās “Brexit” radīto seku mazināšanai Eiropas Savienība atvēlēs vismaz 780 miljonus eiro. Par to trešdien, 4. septembrī, paziņojusi Eiropas Komisija.

    Lielākā daļa no atvēlētās summas – 600 miljoni eiro – nāks no ārkārtas solidaritātes fonda. To parasti izmanto, lai reaģētu uz dažādām dabas katastrofām, piemēram, plūdiem vai zemestrīcēm. Pārējais finansējums nāks no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda, kas palīdz cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu globalizācijas seku dēļ.

    Eiropas Savienības amatpersonas arī paskaidrojušas, ka šis nebūs vienīgais pieejamais finansējums. Starp līdzekļiem tiek minēta nauda, kas paredzēta arī lauksaimniecībai un zivsaimniecībai. Komentējot līdzekļu piešķiršanu no Eiropas Ārkārtas solidaritātes fonda, Eiropas Savienības pārstāvji norādījuši, ka šis gads dabas stihiju jomā pret Eiropu ir bijis visai saudzīgs un ir palikuši pāri ievērojami līdzekļi.

    Sagaidāms, ka bezvienošanās “Brexit” visvairāk varētu ietekmēt tādas valstis kā Īrija, Vācija, Nīderlande, Beļģija, Francija un Dānija. Taču netiks aizmirstas arī valstis ar daudz mazāku ekonomisko jaudu: Polija, Ungārija vai Čehija. Dalībvalstis tiks aicinātas pieteikties šim finansējumam līdz nākamā gada aprīļa beigām, un visi pieteikumi tiks izskatīti vienotā kopumā. Katras valsts gadījums un pieprasījums gan tiks vērtēts atsevišķi, noskaidrojot zaudējumiem visvairāk pakļautās valstis.

    Kā norāda izdevums “Politico”, šāda skaidra finansējuma nosaukšana faktiski apliecina to, ka Eiropas Savienība bezvienošanās scenāriju uzskata par arvien reālāku.

    Arī vairāki aptaujātie politiķi ir norādījuši, ka jau sen ir atmesta doma arī par otru iespējamo referendumu, bet iespējas vēlreiz atlikt izstāšanās datumu sāk gaist. Nav arī cerību, ka dziļo politisko krīzi Lielbritānijā varētu atrisināt jaunas parlamenta vēlēšanas. Tieši otrādi – sagaidāms, ka pret Eiropas Savienību vērstā retorika šajā priekšvēlēšanu kampaņā varētu kļūt vēl aktīvāka, tādējādi vēl vairāk apgrūtinot izstāšanās sarunas.

    “Politico” gan uzsver, ka, pēc Eiropas Savienības amatpersonu un diplomātu domām, Londona smagi kļūdās, ja uzskata, ka Eiropas Savienībai bezvienošanās scenārijs ir sliktākais iznākums un tāpēc tiks darīts viss iespējamais, lai to novērstu.

    Trešdien notika arī Eiropas Komisijas un Lielbritānijas sarunvedēju tehniskās “Brexit” sarunas. Un, kā norādījis Eiropas Savienības galvenais sarunvedējs Mišels Barnjē, tā ir Lielbritānijas atbildība nākt klajā ar konkrētiem piedāvājumiem, kas būtu savienojami ar līdz šim panākto izstāšanās līgumu, atkārtoti uzsverot, ka Ziemeļīrijas pagaidu noregulējuma jautājums ir labākais iespējamais kompromiss.

    KONTEKSTS:

    Bažas par "Brexit" bez vienošanās pieauga pēc tam, kad Boriss Džonsons premjera amatā nomainīja Terēzu Meju, kura atkāpās 7. jūnijā. Par aiziešanu no amata Meja paziņoja, kad viņas panāktā vienošanās par izstāšanos no ES tika trīsreiz noraidīta parlamentā un arī sarunas ar opozīcijā esošajiem leiboristiem nenesa gaidīto kompromisu.  

    Džonsons vērtēts visai pretrunīgi, tostarp Konservatīvās partijas vadošo politiķu vidū, galvenokārt tāpēc, ka aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 31. oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.

    2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti