Labrīt

Sabiedriskā transporta problēmas Valkas novadā

Labrīt

«Činčadrilku» uzvaras gājiens

ES atsākušās diskusijas par finanšu transakciju nodokļa ieviešanu

ES atsākušās diskusijas par finanšu transakciju nodokļa ieviešanu

Eiropas Savienības (ES) institūcijas atsākušas diskusijas par finanšu transakciju nodokļa ieviešanu. Tomēr, neraugoties uz to, ka sarunas par šāda nodokļa ieviešanu ilgst jau kopš 2011. gada, vienprātības par to, kādiem mērķiem kalpotu šis nodoklis, vēl arvien nav.

Diskusijas par finanšu transakciju nodokļa ieviešanu visās ES dalībvalstīs aizsākās vēl 2011. gadā, kad šāds nodoklis tika uzskatīts par vienu no instrumentiem cīņā pret spekulatīviem darījumiem finanšu tirgos.

Pagājušajā nedēļā par šāda nodokļa ieviešanu jau atkal diskutēja Eiropas Padome un Eiropas Parlaments (EP).

ES komisāre Marianna Tīsena arvien ir pārliecināta, ka finanšu transakciju nodokļa ieviešana ļautu „nošaut vairākus zaķus uzreiz”.

„Šim priekšlikumam ir vairāki mērķi. Pirmais – nostiprināt iekšējo tirgu, samazinot atšķirības dažādu valstu pieejā finanšu transakciju aplikšanai ar nodokli. Otrs – pārliecināties, ka finanšu sektors sniedz taisnīgu un nozīmīgu ieguldījumu budžetu ieņēmumos. Un, visbeidzot, finanšu transakciju nodoklim kopā ar regulatīvajiem pasākumiem jāmudina finanšu sektors pavērst savu aktivitāti reālās ekonomikas virzienā," saka Tīsena.

Par nodokļa ieviešanu vairākkārt diskutējuši gan EP deputāti, gan dalībvalstu vadītāji. Iepriekš šķēršļus šāda nodokļa ieviešanai lika Lielbritānija, kuras galvaspilsēta Londona ir viens no globālajiem finanšu centriem, kā arī vairākas citas dalībvalstis. Amatpersonu vidū vēl arvien nav vienprātības par to, vai šāda nodokļa ieviešana būtu lietderīga.

Pagājušajā nedēļā notikušajās debatēs Eiropas Tautas partiju pārstāvošais eiroparlamentārietis Darjušs Rosati norādīja uz vairākiem problemātiskiem jautājumiem saistībā ar šī nodokļa ieviešanu.

„Sākotnējais entuziasms lielā mērā ir izgaisis, mēs zinām, ka ar finanšu transakciju nodokli ir divas lielas problēmas. Pirmkārt, kad ar nodokli tiek apliktas finanšu transakcijas, tas apgrūtina ne tikai spekulatīvus, bet arī racionālus darījumus, tādus kā kapitāla ieguldījumi vai obligāciju tirdzniecība. Tas var atstāt nozīmīgu negatīvu ietekmi uz produktīvu kapitāla plūsmu. Otrkārt, kad nodokli ievieš tikai atsevišķu valstu grupa, finanšu transakcijām ir tendence migrēt uz citām jurisdikcijām, kur tām netiek piemēroti nodokļi," norāda Rosati.

No viņa teiktā izriet, ka

Eiropas Tautas partija, kas ir lielākais politiskais spēks Eiroparlamentā, šo nodokli neuzskata par tādu, kas dos būtiskus papildu ieņēmumus Eiropas valstu budžetos.

„Pirmkārt, nodokļa likme ir jānosaka ļoti zema, lai samazinātu efektivitātes zaudējumus un galvenokārt skartu bieži notiekošās spekulatīvās transakcijas. Otrkārt, nodokļa bāzei jābūt pēc iespējas plašākai, lai aptvertu visas iespējamās finanšu transakcijas un izvairītos no strīdiem. Treškārt, nodokļa mērķim jābūt tieši spekulatīvo darījumu samazināšanai, tam nedrīkst būt citu cēlu mērķu, tādu kā, piemēram, papildu ieņēmumi budžetā vai bagātību pārdalīšana," saka Rosati.

Pēc aizvadītā gada jūnijā notikušā referenduma, kurā Lielbritānija, kas iepriekšējos gados bija galvenais finanšu transakciju nodokļa oponents, nobalsoja par izstāšanos no ES, izskanējušas arī versijas, ka tieši ieņēmumi no šī nodokļa varētu kalpot par Lielbritānijas iemaksu aizstājēju ES budžetā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt