Kopējās projekta izmaksas bija plānotas 1,29 miljoni eiro, no kuriem 645 000 būtu ES finansējums, 387 000 - valsts līdzfinansējums, bet 258 000 - savienības biedru finansējums, informēja LPCS sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.
ES institūcija projektu noraidīja, pamatojot ar projekta izstrādē pieļautajām kļūdām, kā arī atbildīgā iestāde nav guvusi pilnīgu pārliecību par valsts daļas finansējuma piešķiršanu.
"Tik liela mēroga projektu LPCS gatavoja pirmo reizi, tāpēc arī iespējamas kļūdas, kas diemžēl nozarei var maksāt ļoti dārgi gan ilgtermiņā, gan īstermiņā" atzina LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.
Viņš arī norādīja, ka atteikumā pausts, ka pēc nepilnību novēršanas projektu iespējams iesniegt atkāroti.
LPCS ir pārliecināta, ka informēšanas kampaņas par pienu un piena produktiem ir nepieciešamas, jo īpaši brīdī, kad ievērojami samazinājies eksports Krievijas embargo dēļ, kā arī Eiropā un pasaulē izveidojusies pārprodukcija.
LPCS norāda, ka tikai viena mēneša laikā vienreizējie atbalsta pasākumi pārdošanā sniedza tūlītējus rezultātus, kā to pierādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras kustības "Latvijas labums" realizētais piena mēnesis.
"Izglītojot sabiedrību un aicinot iegādāties vietējās izcelsmes produktus, iespējams mainīt iedzīvotāju domāšanu, lai pateiktu nē importam un ar savu maciņu nobalsotu par Latvijā ražoto. Tāpat jāizglīto cilvēki par to, ka piena produkti ir veselīgi un garšīgi, ko daudzi diemžēl nemaz nezina," pauda Šolks, piebilstot, ka vietējais patēriņš piena mēnesī palielinājās par 12%, tādējādi sniedzot papildu atbalstu piena nozarei.
Viņš arī piebilda, ka nav zināms, kad Krievijas embargo tiks atcelts, kā arī to, cik ilgā laikā un vai vispār izdosies atjaunot eksportu uz šo valsti, tāpēc tieši šobrīd būtiski veltīt visus spēkus vietēja tirgus atgūšanai un sabiedrības izglītošanai.
LPCS valde plāno pārrunāt izveidojušos situāciju ar biedriem, lai lemtu par tālāko projekta virzību.
Savu vērtējumu par pieņemto lēmumu sniedz Aitkopības asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Ginters:
„Galvenais iemesls šobrīd manā skatījumā ir tas, ka mēs nespējam Latvijā piedāvāt to cenu līmeni uz gaļas produktiem. Mums programmas ietvaros bija paredzēti degustēšanas pasākumi. Visās norādītajās valstīs, kurās projekts tiktu realizēts un tās izmaksas, kas mums tika norādītas uz šo izmantojamo gaļas produkciju degustācijās – tās ir bijušas lielākas, nekā Brisele to ir uzskatījusi par iespējamu. Mums viņi šo punktu bija atsūtījuši izvērtēšanai, vai mēs tās varam samazināt. Aptaujājot saimniekus, mēs īsti nevarējām šo te cenu samazināt.”
Jau ziņots, ka piensaimnieki plāno vērsties pie Zemkopības ministrijas (ZM) ar vairākiem priekšlikumiem, lai uzlabotu situāciju nozarē, tostarp zemnieki vēlas, lai produktu cenas uz letes veikalos samazinātos atbilstoši piena iepirkuma cenas sarukumam.
Līdz ar Krievijas sankcijām pret ES un dažām citām rietumvalstīm Latvijas piensaimniekiem ir grūtības pārdot savu pienu un iepirkuma cenas ir ievērojami samazinājušās.
