Kopš Krievija pirms aptuveni pusotra gada aizliedza savā teritorijā ieviest lielāko daļu Eiropā ražoto pārtikas produktu, Brisele ir nākusi klajā ar dažādiem atbalsta pasākumiem zemniekiem. Tomēr līdz šim tie nav spējuši būtiski uzlabot situāciju, it sevišķi tādās valstīs kā Latvija, kas līdz šim ir daudz eksportējusi piena produktus uz Krieviju.
Zemkopības ministrijas statistika liecina, ka pusotra gada laikā piena iepirkuma cena Latvijā ir samazinājusies par 27%. Turklāt prognozes liecinot, ka cenas kritīs arī turpmāk. Savukārt cūkgaļas iepirkuma cena šī gada marta vidū bija par 22% zemāka nekā pirms Krievijas sankciju ieviešanas.
ES valstu lauksaimniecības ministri martā jau vienojās par vairākiem papildu atbalsta pasākumiem. Tomēr zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) uzskata, ka ar to ir par maz. Ministrijas izplatītajā paziņojumā viņš norāda, ka piena iepirkuma cena Latvijā ir ļoti zema un nenosedz ražošanas izmaksas. Pēc Dūklava domām, Eiropas Komisijai (EK) būtu jāturpina piešķirt tiešais finansējums piena un cūkgaļas ražotājiem, lai mazinātu pieaugušos zaudējumus.
Tāpat varot runāt arī par dažādu citu finanšu instrumentu izmantošanu, kā arī par eksporta kredītiem un citiem iespējamajiem pasākumiem. Ir zināms, ka viena no EK idejām ir mēģināt izmantot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, lai palīdzētu zemniekiem. Šis fonds ir pazīstams arī kā Junkera investīciju plāns un ir domāts ieguldījumiem dažādos stratēģiski svarīgos projektos, lai dotu grūdienu Eiropas ekonomikai. Tomēr tā nav palīdzība, bet gan kredīts, kas vēlāk jāatmaksā. Detaļas par to, kā šis fonds varētu tikt izmantots zemnieku vajadzībām, pagaidām vēl nav skaidras.
Kā zināms, iepriekšējo lauksaimniecības ministru sanāksmi Briselē pavadīja plaši zemnieku protesti. Piensaimnieki gan dalīja pienu par velti, gan arī aplaistīja ar to politiķus, kuri devās uz sanāksmi. Galvenā prasība bija rīkoties, lai apturētu piena cenu krišanos.
Esošā situācija ir radusies ne tikai Krievijas sankciju rezultātā, bet arī tādēļ, ka tika atceltas piena ražošanas kvotas. Līdz ar to piena apjoms tirgū šobrīd netiek ierobežots. Tomēr ar jauno noieta tirgu meklēšanu pagaidām nesokas tik labi kā cerēts. Starp šādiem jauniem tirgiem ir arī Ķīna. Tomēr patērētāji tur nav pieraduši ēst piena produktus, un tie tikai pamazām sāk parādīties uz atsevišķu iedzīvotāju grupu pusdienu galda.
