Ieteikumi paredz samazināt siltumu iekštelpās apkures sezonas laikā un ierobežot kondicionieru lietošanu vasarās. Ja iespējams, tad strādāt no mājām, samazināt braukšanas ātrumu uz autoceļiem, kā arī vairāk pārvietoties ar velosipēdu un sabiedrisko transportu.
Starptautiskās Enerģētikas aģentūras izpilddirektors Fatihs Birols stāsta, kādi būtu praktiskie ieguvumi, īstenojot šos soļus: „Ja šie ierosinājumi tiktu ieviesti, tad katra mājsaimniecība gadā ietaupītu vidēji ap 500 eiro. Jūs ne tikai ietaupītu naudu, bet vienlaikus samazinātu Krievijas ienākumus no energoresursu eksporta un palīdzētu Ukrainai cīņa pret Krieviju, kā arī samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzi izmešus. Mūsu aprēķini rāda, ka šo vienkāršo, efektīvo un praktisko soļu īstenošana ļautu eiropiešiem ik gadu samazināt naftas patēriņu par 220 miljoniem barelu, bet dabasgāzes patēriņš samazinātos par 17 miljoniem kubikmetru."
Viņš pauda cerību, ka Eiropa ar šiem brīvprātīgajiem pasākumiem un arī ar normatīvajiem aktiem izvirzīs energoefektivitāti par prioritāti, lai samazinātu atkarību no Krievijas energoresursiem.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.