Gandrīz pusi jeb 74,9 miljardus eiro nākamgad atvēlēs izaugsmei, nodarbinātībai un konkurencei. Lauksaimniekiem paredzētajām programmām atvēlēti 42,6 miljardi eiro. Liela uzmanība pievērsta arī migrācijai un drošībai, kur atvēlēs gandrīz sešus miljardus eiro, kas ir par aptuveni 11 % vairāk nekā pērn.
Savukārt Eiropas Stratēģiskajam investīciju fondam, kas domāts Eiropas ekeonomikas un attīstības veicināšanai, nākamgad atvēlēti 2,7 miljardi eiro, kas ir par 25% vairāk nekā šogad.
ES 2017.gada saistību daļa noteikta 157,8578 miljardu eiro, bet maksājumu daļa - 134,49 miljardu eiro apjomā.
Latvijas Finanšu ministrija aplēsusi, ka, lai finansētu ES izdevumus 134,5 mljardu apmērā, Latvijas iemaksa ES budžetā būtu aptuveni 250,6 miljoni eiro. Tomēr pēdējo 10 gadu pieredze liecina, ka apstiprinātais ES budžets gada laikā mainās vēl vidēji 8 reizes. Tāpēc var mainīties arī Latvijas iemaksas.
Bet Latvija joprojām no ES budžeta vairāk saņem, nekā iemaksā – uz katru iemaksāto eiro mēs atpakaļ saņemam četrus. Dažās citas valstis, piemēram, Vācija, vairāk iemaksā, nekā saņem, ziņoja LTV korespondente Ilze Nagla.
Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere no “Vienotības”, kura strādā Budžeta komitejā, norādījusi, ka pieņemtais budžets ir kompromiss, taču viņa ir gandarīta, ka izdevies panākt līdzekļu palielinājumu Latvijai svarīgās jomās – jauniešu nodarbinātības iniciatīvai, pētniecībai, inovācijām, kā arī ārpuskārtas finansējumu - 500 miljonu eiro -apmērā piensaimniekiem un - 100 miljonu eiro - augļu un dārzeņu ražotājiem.
EP un ES Padomes panākto vienošanos dalībvalstu ministri formāli akceptēja 28.novembrī. Tagad to ar 438 balsīm "par", 194 "pret" un septiņiem deputātiem atturoties to pieņēma EP.
Arī EP Prezidents Martins Šulcs ar savu parakstu to pārvērtis likumā.
“2017.gada ES budžets ir skaidri mērķēts uz mūsu prioritātēm veicināt izaugsmi un radīt darbavietas, īpaši - jauniešiem, kā arī risināt migrācijas krīzi. Papildu 500 miljoni eiro, ko panācām jauniešu nodarbinātības iniciatīvai, ir skaidrs signāls. Mēs arī daudz esam darījuši, lai cīnītos ar bēgļu krīzes cēloņiem,” teica vadošais ziņotājs Jens Geiers (Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (S&D), Vācija).
Savukārt ziņotājs Indreks Tarands (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa (Greens/EFA), Igaunija) pauda nožēlu, ka “Eiropas Komisija ignorēja EP vēlmi un neiekļāva punktu par daļas bijušo komisāru atalgojuma iesaldēšanu, līdz tiek pieņemts stingrāks uzvedības kodekss”.
“Nesenais Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera EP prezidentam Šulcam nosūtītais uzvedības kodeksa uzlabojuma piedāvājums, kas pagarina "atpūtas" periodu līdz diviem gadiem, ir solis pareizā virzienā, bet nav pietiekams, jo bijušie komisāri pārejas perioda atlīdzību saņem trīs gadus,” viņš piebilda.
Jaunieši, izaugsme un darbavietas
EP par 500 miljoniem eiro palielinājis Eiropas Komisijas iesniegtajā budžeta projektā paredzēto finansējumu jauniešu darbavietu iniciatīvai. Papildus 200 miljoni eiro iegūti izaugsmei un darbavietām - tādām iniciatīvam kā COSME (mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam), Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam, ''Horizon 2020'' (izpētes projektiem) un ''Erasmus+'' studentu mobilitātei.
Bēgļu krīze
728 miljonu eiro finansējums paredzēts ar migrāciju saistītiem fondiem, tai skaitā - papildu 28 miljoni eiro Palestīnas bēgļu atbalstam un trīs miljoni eiro klāt Kipras miera sarunām.
Daudzgadu budžeta pārskatīšana
Debatēs par ES Daudzgadu budžeta 2014.-2020.gadam termiņa pārskatīšanu Slovākijas prezidentūras vārdā Ivans Korčoka solīja tādu piedāvājumu, kas gan nodrošinātu elastīgumu, gan papildu sešus miljardus eiro svarīgākajām prioritātēm.
Vienkopus visa informācija par ES 2017.gada budžetu
