Teikt, ka viss saistībā ar attālinātā darba vajadzībām ir brīnišķīgi, īsti nevar. Tā arī "Maxima", veicot attālināto darba vietu novērtējumu, kurā darbinieki atsūtīja bildīti, kā viņu darbavietas izskatās, atklāja, ka ne viss ir ideāli.
"Bija mums darbinieki, kuriem darbavietas bija pilnībā nodrošinātas ar galdu, krēslu, monitoriem. Tāpat bija darbinieki, kuru darbavietas ir pie virtuves galda, sēžot uz taburetes," stāstīja "Maxima" pārstāvis Reinis Plakanis.
Viens no risinājumiem – darba devējs palīdz iekārtot darbavietu mājās. To dara gan "Maxima", gan arī "Latvijas mobilais telefons" (LMT).
"Kopumā par visu šo periodu esam veikuši uzlabojumus aptuveni 70 mājas birojos ar iespēju joprojām to izdarīt. Jebkurš darbinieks ir aicināts pieteikties un to izdarīt, lai viņa darbavieta mājās būtu arvien labāka," teica "Maxima" pārstāvis.
Mārtiņš Šulte no LMT, daloties ar pieredzi, atzina, ka šeit nepieciešama bijusi individuāla pieeja katra darbinieka vajadzībām. "Ja kas der vienam, tad tas neder otram.
Tāpēc papildus visam LMT materiāli atbalstīja darbiniekus, lai viņi mājās varētu iekārtot ergonomiskas darbavietas, lai var nopirkt dažādus gadžetus un sev piemērotus palīglīdzekļus.
Materiālais atbalsts sasniedza ikvienu darbinieku un, nomaksājot nodokļus, bija 212,75 eiro apmērā."
Bet, kā tajā vecajā sakāmvardā, zirgu pie ūdens var pievest, bet piespiest dzert – nē. Arī darba vietās reizēm jāsaskaras situāciju, kad darbiniekam iekārto ergonomisku darba vidi, bet gaidītā prieka vietā – neizpratnes pilns skatiens.
"Bieži vien cilvēks tika pie ergonomiskās vides, bet nebija sapratnes, kā lietot. Vai, teiksim, pierod, ka galds ir vienā augstumā un kāpēc tas jāceļ stāvus?" stāstīja Mārtiņš Rikmanis no Tiesu administrācijas. Viņu risinājums – individuālas sarunas ar darbiniekiem klātienē un attālināti, skaidrojot un rādot, kā uzlabojumus lietot un kā tie palīdz. "Individuālās instruktāžās tik tiešām nostrādāja, un arī tas, ka tu vairāk iepazīsti tos darbiniekus. Un uz to mēs arī mēģinājām iziet."
Tomēr patiesi ergonomiska darba vide ar krēslu un monitoru vien nav panākama. Kā rāda uzņēmēju pieredzes stāsti, jau sen ir jādomā plašāk. Un tā nav arī tikai Latvijas mērogā lielu uzņēmumu privilēģija. Piemēram, atkritumu apsaimniekotājs "Liepājas RAS" domā par to, kā palīdzēt darbiniekiem justies labi, ja lielākā daļa darba laika jāpavada sēžot. Papildu tādām klasiskām lietām kā vingrošanai blakus birojam ir zivju dīķis un dārzs.
"Piemēram, terapeitiskais dārzs, kuru mēs veidojam. Mēs stādām augļu kokus, ogulājus. Tāpat puķu un garšaugu dobes ir darbinieku veidotas. Tepat man aiz muguras ir mūsu novāktie dārzeņi – kabači un ķirbji.
Tas viss ir ar mērķi veidot ergonomisku darba vidi, līdzsvarot sēdošu darbu, kas rada savus izaicinājumus ar citu darbu," stāstīja uzņēmuma pārstāve Inese Brūdere.
Bet informācijas tehnoloģiju uzņēmumā "Wunder" pavisam maza iniciatīva piecu gadu laikā krietni izaugusi. Un arī ļāvusi pašiem saprast, kā labāk veidot dažādās darbinieku atbalsta programmas. Uzņēmums izvēlējās tieši veicināt darbinieku sportošanu, nevis paļauties uz veselības apdrošināšanas polisēs ietverto.
"Mēs sākam 2016. gadā, tas bija mazs projekts: atbalstīt darbinieku dalību sporta pasākumos – velomaratonos, skriešanas pasākumos, visur, kur var dabūt godalgas un pārbaudīt savu varēšanu. Sapratām, ka bonusu izmanto mazs cilvēku skaits. 2018. gadā papildinājām sedzamo pakalpojumu klāstu – vari 100 eiro tērēt jebkādām sportiskām aktivitātēm, un dalībnieku skaits pieauga. Un šeit ir izvēles brīvība – slidošana, peldēšana, pilates, joga. Un tad, protams, atnāca Covid-19. Daļa iestāžu nebija pieejamas, sporta zāles, peldbaseini. Pagājušogad sapratām, ka bonusu nevar iztērēt.
Piedāvājam darbiniekiem iegādāties ierīces mājas sporta zālēm – paklājiņus, bumbas utt. Darbinieki bija priecīgi par šādu iespēju un ceram, ka turpina nodarboties no mājām.
Šogad, zinot, ka Covid-19 joprojām ir un tik aktīva dzīve nav iespējama, šo iespēju saglabājām. Un vēl kā papildinājumi ir sporta treniņi tiešsaistē un dažādas aplikācijas. Šīs aplikācijas maksā, un mēs esam gatavi šos izdevumus segt ar mūsu "Wunderbonusu"," stāstīja "Wunder" pārstāve Ilze Zariņa.
"Wunder" arī ievērojuši, ka darbinieki dalās un savā starpā lielās ar nostaigātajiem, ar velo nobrauktajiem un noskrietajiem kilometriem un izdomājuši, kā šo neformālo sacensību var arī veicināt. Darbinieku fiziskās aktivitātes kilometri tiek uzskaitīti un tad kalpo labam mērķim. "2018. gadā piedāvājām, ka katrs izaicinājumā uzkrātais kilometrs gada beigās tiks ziedots labdarībai un iedevām vērtību – viens kilometrs ir 2 centu vērtē."
Kuram labajam mērķim iegūto ziedot – to izlemj tie darbinieki, kuri savākuši visvairāk kilometrus. Un tā vairāki simti eiro ziedoti gan "Plecam", gan citiem mērķiem. Bet kāds ir uzņēmumu ieguvums no darbinieku dārza, zivju dīķiem un kustīgiem darbiniekiem? Kā lēsuši "Liepājas RAS", tas ir visai ievērojams, atzina Brūdere.
"Samazinās darba nespējas dienu skaits – salīdzinot ar 2017. gadu, par 40%. Iepriekš bijis pat par 80% samazinājums. Nav konstatētas arodslimības, nulle nelaimes gadījumu. Darbaspējas tiek saglabātas. Vecākajam darbiniekam uzņēmumā ir 71 gads. Mijiedarbojoties ar jaunākiem kolēģiem, lieliski rodam risinājumus. Ir gan pieredze, gan jaunības spars un inovācijas. Mēs esam diezgan radoši, varoši, un tas atspoguļojas arī dažādos mērījumos un uzņēmuma attīstības rādītājos."
Lai darbinieki piedāvāto tiešām izmantotu un novērtētu, svarīgi, lai tas atbilst viņu vajadzībām. Un to bieži vien var saprast, tikai izmēģinot un arī kļūdoties. Bet, kā sacīja Zariņa no "Wunder" – piedāvāt vairāk un dažādāk bieži vien ir labāk un nemaz nav dārgāk.
"No personīgās pieredzes varu teikt – piedāvājot trīs bonusus, sākotnēji var likties, ka tas būs liels finansiāls ieguldījums, bet nekad nebūs tā, ka visus trīs izmantos visi. Trešdaļa izmantos vienu, ceturtdaļa otru. Finansiāli tas nav nemaz tik liels trieciens uzņēmuma budžetam, ja piedāvā dažādību."
