Turcijas nacionālā valūtas – liras – vērtība kopš gada sākuma ir zaudējusi aptuveni 40 procentus attiecībā pret ASV dolāru. Šāds kritums galvenokārt ir saistīts ar bažām par Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana ietekmi uz valsts ekonomiku, viņa atkārtotajiem aicinājumiem samazināt procentlikmes, kā arī pēdējā laika domstarpībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Kārtējo kritumu lira piedzīvoja piektdien, kad tās vērtība kritās pat par 18 procentiem, kā arī pagājušajā naktī Āzijas tirgos, liekot pastiprināties investoru interesei par ASV dolāriem, Šveices frankiem un japāņu jenām.
Erdogans iepriekš atkārtoti izteicies, ka vēlas panākt zemas procentlikmes banku kredītiem, lai tādējādi veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi. Taču investori bažījas, ka tas var novest pie ekonomikas pārkaršanas. Uzrunājot savus atbalstītājus Trabzonas pilsētā, Erdogans vakar noraidījis bažas par to, ka Turcija atrodas finansiālā krīzē. Pēc viņa vārdiem, liras vērtības kritums ir saistāms ar ārvalstu sazvērestību, kurai nav nekādas saistības ar ekonomiskiem pamatiem.
"Vienalga, kas tu esi – prezidents vai nē, tu nevari vienkārši pamosties un pateikt, ka tiek noteikti jauni tarifi tēraudam. ASV visā pasaulē šādi rīkojas. Pēc šādu soļu speršanas – kā lai globālā sabiedrība turpina uzticēties Trampam?" sacīja Erdogans.
Reaģējot uz radušos situāciju, Turcijas finanšu ministrs Berats Albairaks vakar paziņojis, ka, sākot ar pirmdienu, valdība sāks ieviest dzīvē ekonomiskās rīcības plānu. Jaunās ekonomiskās pieejas galvenais vadmotīvs būšot budžeta disciplīna. Jaunais plāns esot domāts reālajai ekonomikai, ieskaitot mazos un vidējos uzņēmumus, kurus visvairāk ietekmē ārvalstu tirgu svārstības. Citējot savu sievastēvu Erdoganu, finanšu ministrs paudis pārliecību, ka liras vājums ir saistīts ar kādu ārēju uzbrukumu Turcijai.
Tikmēr Turcijas centrālā banka paziņojusi, ka plāno mazināt liras rezervju prasības bankām. Šāda rīcība ļaus finanšu sistēmā atbrīvot aptuveni 6 miljardus ASV dolāru, kā arī 3 miljardu vērtas zelta rezerves, tādējādi nodrošinot bankām nepieciešamo likviditāti. Pēc šiem paziņojumiem liras vērtība nedaudz atkopusies pirms kārtējās lejupslīdes.
Aģentūra "Reuters", atsaucoties uz "Blue Bay Asset management" stratēģi Timotiju Ešu, vēsta, ka Turcijas rīcības plānam bija jābūt gatavam un zināmam vēl pirms Āzijas tirgus atvēršanas, taču Turcija kārtējo reizi esot nedaudz nokavējusi, pēc tam cenšoties situāciju labot, taču kaitējums jau ir nodarīts. Pēc Eša teiktā, Turcijas varas iestāžu darbības varētu iekļaut kādā mācību grāmatā, kā nepareizi rīkoties krīžu gadījumos.
Lai arī Turcijas ekonomika veido tikai nepilnu vienu procentu no globālās ekonomikas un tās ietekme pat uz eirozonu varētu būt visai neliela, situācija Turcijā jau ir ietekmējusi arī citu valūtu stabilitāti. Baidoties no tā, ka situācijas pasliktināšanās Turcijā var atstāt negatīvu politisku ietekmi uz visu Tuvo Austrumu reģionu, kā arī ietekmēt vairākas Eiropas bankas, piemēram, Spānijas "BBVA", Itālijas "UniCredit" un Francijas "BNP Paribas", kritumu piedzīvojuši Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.
