Īsumā:
- Covid-19 riska dēļ analīzes būs jāveic viesstrādniekiem no valstīm ar īpašiem piesardzības pasākumiem.
- Prasība būs spēkā no 1. augusta un attieksies arī uz kultūras jomas darbiniekiem.
- Covid-19 tests būs jāveic pirms darba pienākumu uzsākšanas.
- Valsts šīs analīzes apmaksās tad, ja par personu Latvijā tiek maksāti nodokļi.
- SPKC tomēr neuzskata, ka ievestais darbaspēks Latvijā būtiski vairotu vīrusa izplatību.
- Kopš ārkārtas situācijas beigām Latvijā iebraukuši 672 viesstrādnieki.
- Lielākoties viesstrādnieki ieradušies no Krievijas, Ukrainas, Uzbekistānas un Baltkrievijas.
- Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra primāri aicina uzņēmējus meklēt darbiniekus Latvijā.
SPKC epidemiologs Jurijs Perevoščikovs atceras vēl vismaz divus gadījumus, kad Covid-19 konstatēts Latvijā iebraukušiem viesstrādniekiem. Parasti testēšanu veic darba devēji, tā bijis arī šoreiz, kad vīruss atklāts pieciem iebraucējiem no Uzbekistānas.
Perevoščikova rīcībā nav informācijas, ka saslimušie būtu paspējuši uzsākt darba gaitas.
Viesstrādnieku grupa no Uzbekistānas Latvijā ieradās caur Baltkrieviju, lidmašīnas reiss ir identificēts un informācija nodota arī Uzbekistānas un Baltkrievijas varasiestādēm.
"Es gribu atzīmēt, ka pēdējās dienās vai pēdējās nedēļas laikā mums diezgan pieaudzis darbu apjoms, kas saistīts ar starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, jo tikai šodien mēs saņēmām ziņu par to, ka divos reisos ārzemēs Latvijas iedzīvotāji bija pakļauti inficēšanās riskam, tāpēc ka sēdēja blakus Covid-19 pacientam. Mūsu pienākums ir atrast pasažierus, kuri bija pakļauti šim riskam," norādīja Perevoščikovs.
Attiecībā uz viesstrādniekiem izšķirošas esot pirmās divas nedēļas.
Atbildības nasta jānes darba devējiem, nodrošinot pašizolācijas noteikumu ievērošanu.
Bet epidemiologs neuzskata, ka viesstrādnieki kā īpaši veicinātu vīrusa izplatību Latvijā.
"Pirmais, ko mēs labi zinām, ka viesstrādnieku vidū Eiropas Savienībā koronavīruss izplatās pietiekami bieži, dažreiz izplatīšanās veido perēkļus. Tas ir saistīts ar to, kādi dzīves apstākļi ir vairākās Eiropas Savienības valstīs, ka šie cilvēki dzīvo pietiekami izolēti no pārējās sabiedrības. Arī izejot no šīs pozīcijas, mēs neredzam, ka viesstrādniekiem būtu lielāki kontakti nekā vietējiem cilvēkiem, mūsu iedzīvotājiem, kuri atgriežas Latvijā no augsta riska zemēm. Viesstrādnieki arī mazāk kontaktējas ar vietējiem Latvijas vai citu valstu iedzīvotājiem, tāpēc ka viņi dzīvo norobežoti," skaidroja Perevoščikovs.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izskata uzņēmēja pieteikumu par ārvalstu darbinieku ievešanu un sniedz pozitīvu vai negatīvu lēmumu.
"Tiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams ievest darbiniekus, ir iespējams to izdarīt piecu kritēriju ietvaros. Viens ir saistībā ar iekārtu uzstādīšanu un apkalpošanu, bieži to var izdarīt tikai pats ražotājs vai ražotāja pārstāvis, tad ir [nepieciešami] šie darbinieki," stāstīja LIAA direktors Kaspars Rožkalns.
Otrs kritērijs saistīts ar Latvijā ražotās produkcijas sertifikāciju un akreditāciju, atbilstības novērtēšanu, kā arī augsti kvalificētu darbinieku piesaisti.
"Trešais, ja darbinieku iebraukšana nepieciešama saistībā ar nacionālajai drošībai nozīmīgu iekārtu uzstādīšanu, uzturēšanuvai tehnisko apkopi. Tas ir pamatā divos objektos: lidostā "Rīga" un Rīgas HES," norādīja Rožkalns.
Ceturtais kritērijs ir saistīts ar investīciju projektu īstenošanu vai eksporta darījumu veicināšanu.
Piektais – viesstrādnieki tiek piesaistīti sezonas darbu veikšanai, piemēram, kūdras ieguvē, mežsaimniecībā vai ogu novākšanā.
Kopš 10. jūnija, kad beidzās ārkārtējā situācija, Latvijā iebraukuši 672 viesstrādnieki, lielākoties no Krievijas, Ukrainas, Uzbekistānas un Baltkrievijas. Proporcionāli lielākā daļa – 282 ārvalstnieki – Latvijā veic sezonas darbu.
Pērn Latvijā strauji pieauga nodarbināto viesstrādnieku skaits, sasniedzot gandrīz 10 000 darbinieku.
Patlaban LIAA primāri aicina uzņēmējus meklēt darbiniekus Latvijā.
"Viņiem [viesstrādniekiem] ir jāsniedz apliecinājums, ka viņi pirms ieceļošanas ir veikuši Covid-19 testu un ka tas ir negatīvs. Arī darba devējam ir jānodrošina, ka viņi [viesstrādnieki] nepārvietojas ar sabiedrisko transportu, viņiem [viesstrādniekiem] ir jānodrošina pašizolācija pēc darba laika beigām, tātad nedrīkst iet uz restorāniem, un, ja viņi strādā ilgāk par 14 dienām, tad viņiem tās jāpavada pēc darba pašizolācijā," skaidroja Rožkalns.
Informācija par viesstrādniekiem tiek nosūtīta Veselības ministrijai, SPKC, Valsts robežsardzei un Valsts policijai.
"Mums pēc būtības nav būtiski, vai viņš ir viesstrādnieks, viesatpūtnieks vai viescaurbraucējs," uzsvēra Valsts policijas Koordinācijas un kontroles pārvaldes priekšnieks Lauris Arājs, norādot, ka policisti kontrolē personas, kuras ieradušās no augsta Covid-19 saslimstības riska valstīm un kurām jāievēro 14 dienu pašizolācija.
Šomēnes Valsts policija uzsāka 60 lietvedības par dažāda veida pārkāpumiem saistībā ar Covid-19 noteikumu, tostarp pašizolācijas, neievērošanu.
Otrdien valdība nolēma – turpmāk viesstrādniekiem, iebraucot Latvijā, ir jāveic Covid-19 tests un līdz atbildes saņemšanai jāatrodas pašizolācijā. Negatīva testa gadījumā iebraucējs var uzsākt darbu, bet neatkarīgi no rezultātiem piecu līdz septiņu dienu laikā ir jāveic atkārtots tests.
"Atkārtotu testu veicam tādēļ, ka var būt tā, ka cilvēks atbrauc, viņam tas vīruss ir, bet vēl neparādās. Tā kā pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, mūsu epidemiologu ieteikumiem piektā līdz septītā diena absolūti vairumā gadījumu ir tā, ja cilvēks ir inficējies, kad pat bez simptomiem to jau var testā noteikt," skaidroja veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”).
Ja arī atkārtotais tests ir negatīvs, tad viesstrādnieks var turpināt darbu, ja Covid-19 tiek atklāts, tad darba devējam jānodrošina 14 dienu karantīna. Tādu pašu kārtību piemēros arī iebraukušajiem sportistiem un viesmāksliniekiem.
"Bet nosacījums ir tāds, ka par budžeta līdzekļiem to [testu] veic tiem cilvēkiem, (..) par kuriem tiek veikta nodokļu nomaksa. Runājot par viesstrādniekiem, tad ar tām LIAA atļaujām darba devējs arī apņemas to, ka ir noteikts atalgojums. Ja es nemaldos, tad viesstrādnieku var ievest tad, ja alga ir ne mazāka kā vidējā alga valstī," sacīja Viņķele.
Noteikumi stāsies spēkā no 1. augusta un būs jāievēro viesstrādniekiem, kuri iebrauc Latvijā no valstīm, kuras ierindotas augsta riska sarakstā.
Arī kaimiņvalstīs turpina ievest viesstrādniekus, ievērojot piesardzības pasākumus. Piemēram, Igaunijā viesstrādniekiem no augsta riska saslimšanas valstīm un ārpus Šengenas zonas valstīm Covid-19 tests jāveic iebraukšanas dienā, atkārtots tests – 14. dienā pēc pašizolācijas, Latvijas Radio noskaidroja Igaunijas vēstniecībā Rīgā.
KONTEKSTS:
Jūlija sākumā Latvijā bija vērojams reģistrēto Covid-19 gadījumu skaita pieaugums. Reaģējot uz saslimstības pieaugumu, valdība nolēma atjaunot dažus ierobežojumus kafejnīcām un saīsināt kafejnīcu un restorānu darbības laiku.
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.
No jūlija pasākumos ārā drīkst pulcēties 1000 cilvēki; no augusta šie griesti būs 3000 cilvēku. Ierobežojumi iekštelpās atkarīgi no telpas lieluma. Joprojām spēkā ir divu metru distances ievērošana. Sabiedriskajā transportā mutes un deguna aizsegi vairs nav obligāti.
