Vienotas pieejas trūkums
Par naudas atmazgāšanu pēdējos gados tiek runāts daudz. Latvijā tika uzsākts finanšu nozares kapitālais remonts, citur uz valstīm ir izdarīts starptautiskais spiediens pēc e-pastu un finanšu atskaišu noplūdes. Tomēr dažādos Eiropas nostūros joprojām ir vērojama atšķirīga attieksme pret cīņu ar nelegālās naudas darījumiem.
Tādēļ Eiropas Parlamenta (EP) deputāti nolēma vēlreiz pievērst uzmanību šai problēmai. Sociāldemokrātu grupas deputāts no Somijas Ēro Heineluoma norādīja, ka Eiropā ir nepieciešama vienotāka pieeja.
„Naudas atmazgāšana ir saistīta ar milzīgām naudas summām. Runa ir par gandrīz 1% no iekšzemes kopprodukta. Bet tikai 1% no šīs summas ir iespējams atgūt. Tādēļ ir nepieciešama izlēmīga rīcība, un mēs to atbalstām. Laiks pieņemt vienotu direktīvu ir jau sen pienācis. Mums ir vajadzīgi stingri likumi ar bargiem sodiem. Turklāt mēs atbalstām arī Eiropas vienotās uzraudzības iestādes izveidi.
Mums ir vajadzīga Eiropas organizācija, kas spēs nodrošināt, ka cīņa ar naudas atmazgāšanu notiek visur,” sacīja deputāte Heineluoma.
Atmazgāšana caur nekustamo īpašumu
Daudzi darījumi ar nelegālās izcelsmes līdzekļiem ir saistīti ar nekustamo īpašumu.
Šādi nauda tiek legalizēta un vienlaikus ieguldīta drošā vietā. Kā norāda Eiropas Parlaments, darījumos ar nekustamo īpašumu tiek izmantotas dažādas shēmas. Tostarp tiek veikta samaksa ar skaidru naudu, tiek noteiktas mākslīgi paaugstinātas vai pazeminātas cenas, kā arī par juridiskiem īpašniekiem kļūst necaurskatāmi uzņēmumi un fondi.
Turklāt, kā uzsvēra deputāts Pauls Tangs no Nīderlandes sociāldemokrātiem, nebūt ne visur Eiropā ir izpildīta prasība par patieso labuma guvēju atklāšanu. „1,4 triljoni eiro – tā ir viena no jaunākajām aplēsēm par nelikumīgi iegūtās naudas apjomu Eiropā. Un tas vienkārši ir neiedomājami, tas ir satriecoši, un tas ir kauns. Šī nauda ir nozagta no valdības un cilvēkiem, kuriem tā ir visvairāk nepieciešama. Šo naudu ir bijis iespējams nozagt un tad atmazgāt mūsu finanšu sistēmas necaurskatāmības dēļ, kā arī tādēļ, ka pastāv dažādi noslēpumaini uzņēmumi un fondi, kuru īpašnieki nav zināmi. Mums ir jāizceļ tie gaismā un jāvēršas pret tiem ar likumu.
Mums ir nepieciešami patieso labuma guvēju reģistri. Un ir nožēlojami, ka ne visas dalībvalstis ir izpildījušas pēdējās direktīvas prasības.
Viena dalībvalsts joprojām nav izveidojusi šādu reģistru. Tādēļ mēs joprojām nezinām, no kurienes patiesībā nāk 96 miljardi eiro, ko Krievijas investori ir ieguldījuši Nīderlandē,” sacīja Tangs.
Aizdomīgu darījumu uzraudzība – pārāk gausa
Starptautiskās vadlīnijas nosaka, ka viens no veidiem, kā cīnīties ar naudas atmazgāšanu, ir aizdomīgu darījumu uzraudzība un ziņošana par tiem. Tomēr nekustamo īpašumu jomā tas joprojām notiek pārāk gausi.
Saskaņā ar starptautiskas žurnālistu izmeklēšanas secinājumiem, dārgus nekustamos īpašumus Monako un Dubaijā ir iegādājusies arī bijušā Angolas prezidenta meita miljardiere Izabela dos Santuša. Viņas vārds bija nopludināto Luandas dokumentu skandāla centrā.
To pieminēja „Renew Europe” grupas deputāts no Spānijas Luiss Garikano: „Noziedznieku rokās katru gadu nonāk 160 miljardi eiro, un mēs, nodokļu maksātāji, zaudējam 850 miljonus eiro, kas netiek nomaksāti budžetā. Ir zināms, ka 99% no nelegāliem līdzekļiem, kas nonāk noziedznieku rokās, netiek konfiscēti un paliek viņu rīcībā. Ja mēs vēlamies uzbūvēt līdztiesīgāku sabiedrību, mums ir jātiek galā ar šo problēmu. Nesenie skandāli, tostarp Luandas dokumentu noplūde un Dafnes Karuanas-Galicijas slepkavība parāda, ka atbildīgās varasiestādes nedara pietiekami un ka Eiropa šajā jomā nav priekšplānā.”
Savukārt Eiropas Tautas partijas grupas eiroparlamentārietis Deivids Kaza no Maltas runāja par grāmatvedības kompāniju un nodokļu konsultantu lomu dažādu shēmu veidošanā. “Mums ir aktīvāk jācīnās ar visām šīm problēmām.
Nepietiek tikai ar to, ka mums ir uzrakstīti likumi pret naudas atmazgāšanu. Šie likumi ir jāpielieto!
Ļoti bieži kriminālie grupējumi var turpināt savu darbību par spīti tam, ka ir skaidri pierādījumi par viņu saistību ar naudas atmazgāšanu. „Nexia BT” un citi grāmatvedības uzņēmumi var dzīvot paralēlā pasaulē bez jebkādiem likumiem, kas spētu viņus apturēt,” sacīja Kaza.
Lai nodrošinātu vienotāku cīņu ar naudas atmazgāšanu visā Eiropā,
pašlaik tiek spriests par centralizētas iestādes izveidi, kas varētu uzņemties šādus pienākumus.
