EP un Saeimas Ārlietu komisija apstiprina CETA; Latvijas uzņēmēji cerīgi raugās uz Kanādas tirgu

Latvijas uzņēmēju pārstāvošās organizācijas pozitīvi vērtē ES – Kanādas tirdzniecības jeb CETA līgumu, norādot, ka Kanādas tirgus ir liels, taču Latvijas uzņēmējiem salīdzinoši nezināms. Tikmēr gan Saeimas Ārlietu komisija, gan Eiropas Parlaments (EP) trešdien, 15.februārī, Strasbūrā apstiprināja ES-Kanādas tirdzniecības līgumu.

Kanāda - Latvijas uzņēmēju neapgūts tirgus

Trešdien, 15.februārī, Saeimas Ārlietu komisijas sēdē notikušajās diskusijās par CETA ietekmi uz Latvijas ekonomiku, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzsvēra, ka Kanādai ir 10. lielākā ekonomika pasaulē un sadarbības potenciāls ir ievērojams.

Patlaban Kanāda Latvijai ir vien 42. lielākais tirdzniecības partneris.

Arī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Lukaševica-Kalniņa piebilda, ka Latvijas un Kanādas tirdzniecības bilance ir pozitīva. Iepretim importam deviņu miljonu eiro vērtībā no Kanādas, Latvijas eksports ir divreiz lielāks – 18 miljoni eiro.

„Manuprāt, Kanāda ir vēl pilnībā neapgūts Latvijas eksporta tirgus. Mūsu kopējais tirdzniecības apjoms pagaidām nav pārāk liels un preču eksporta ziņā Kanāda ieņem vien 42. vietu,” sacīja Lukaševica-Kalniņa.

„Tomēr svaigākie dati liecina, ka šis apjoms pieaug un arī preču eksports ir divreiz lielāks, nekā imports. Mums ir tiešām pozitīva tirdzniecības bilance, kas noteikti ir mūsu ekonomikai svarīgi. Līdzīgas attiecības ir arī pakalpojumu sektorā. Attiecīgi uzskatām, ka CETA spēkā stāšanās un piemērošanas rezultātā gūtie atvieglojumi mūsu eksporta rādītājus noteikti uzlabos un pavisam jaunas iespējas radīs arī 32 miljardu eiro lielais publisko iepirkumu tirgus,” pauda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre.

ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Lukaševica-Kalniņa par CETA līgumu ar Kanādu

Arī Saeimas Ārlietu komisija trešdien vienbalsīgi atbalstīja ES-Kanādas tirdzniecības līguma parakstīšanu.

Saeima to gan pagaidām ir akceptējusi vien pirmajā lasījumā.

Uzņēmēji: Kanāda ir labs sākums ASV tirgus apgūšanai; daudz varētu iegūt IT nozare

LTRK un LDDK arī neslēpa, ka Kanādas tirgu ir vērts apgūt tādēļ, ka neskaidrība valda ap ASV politiku un ekonomiku. Tādējādi Kanāda ir labs alternatīvs tirgus.

Turklāt no Kanāda vēlāk būtu laba bāze ASV tirgus apgūšanai.

Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūras pārstāve Aija Jaunzeme norādīja, ka Latvijas uzņēmēju galvenais noieta tirgus tomēr ir Eiropa, taču pašreizējā situācijā arvien aktīvāk tiek meklēti jauni tirgi. Kanāda ir viens no šādiem tirgiem, kuru apguvē valsts varētu sniegt lielāku palīdzību. "Uzņēmēji ļoti labi saprot, ka Eiropas tirgus stagnē un viņi nekonkurē ne ar cenām, ne ar pieprasījumu. Līdz ar to uzņēmēji meklē arvien jaunas iespējas jaunos tirgos. Jā, Kanāda ir mazzināms tirgus, taču šis ir jautājums par to, kā mēs par šo tirgu stāstām un kā mēs uzņēmējus informējam," norāda Jaunzeme.

"Uzņēmēji ir ļoti aktīvi Ķīnas tirgū, jo arī no valsts puses mēs viņus uz šo tirgu virzām, sniedzot gan informāciju, gan veicot aktivitātes. Uzņēmēji ir ļoti aktīvi arī Emirātos, un tā ir iespēja atrast partnerus tur, kur viņu vēl nav. Līdz ar to arī Kanāda ir viens no šādiem variantiem. Ja šāds līgums ir iemesls aktīvi strādāt un rosināt uzņēmumu aktivitātes, iepazīstināt viņus ar to, kas tur notiek, kā ieiet šajos tirgos, tādējādi viņiem no valsts puses palīdzot," pauda Jaunzeme.

Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūras pārstāve Aija Jaunzeme par CETA līgumu ar Kanādu

Viena no sfērām, kas varētu būt vislielākā ieguvēja, ir informācijas tehnoloģiju joma.

Latvijas Informācijas tehnoloģiju klastera izpilddirektore Aiga IImeja norāda, ka informāciju tehnoloģiju nozare uz CETA nolīgumu skatās ļoti cerīgi.

"Tarifu atcelšana, protams, ir tūlītējs atbalsts tiem lielajiem uzņēmumiem, kuri jau pašlaik aktīvi strādā Ziemeļamerikas tirgū," saka Ilmeja. "Tā gan vairāk ir programmatūras izstrāde un telekomunikāciju un elektronikas tehnoloģijas. Bet arī mazie un vidējie uzņēmumi, kuri gan vairāk strādā nišas jomās, ir izrādījuši interesi par kanādas tirgu. Ir saprotama biznesa kultūra, ir saprotama vide. Kanādas tirgus tiek uztverts kā platforma, lai ietu tālāk uz ASV, kas varbūt ir nedaudz sarežģītāk. Ar cerībām skatāmies uz šo līgumu," viņa klāsta.

"Jau tagad ir zināmi uzņēmumi, kuri ir sākuši strādāt, veic izpētes darbus tieši kanādas tirgū, tā kā mēs ceram, ka šis līgums palīdzēs. Protams, arī pieeja publiskajiem iepirkumiem – uz šo nozari raugās visai cerīgi. Varbūt tās mūsu bažas ir par to, kādā veidā tas tiks realizēts un kā tā nonāks līdz mums, taču to ar laiku risināsim," norāda Latvijas Informācijas tehnoloģiju klastera izpilddirektore.

Latvijas Informācijas tehnoloģiju klastera izpilddirektore Aiga Irmeja par CETA līgumu ar Kanādu

EP atbalsta CETA

Tikmēr Strasbūrā līgumu atbalstīja 408 deputāti, 254 iestājās pret un 33 atturējās. Provizoriski šī būtiskā vienošanās stāsies spēkā 2017.gada aprīlī.

EP jāvārdu CETA līgumam, ļaujot to akceptēt arī ES dalībvalstu nacionālajiem parlamentiem, teica laikā, kad pie EP ēkas notika protesti pret CETA, kā arī par spīti ASV prezidenta Donalda Trampa protekcionistiskajai politikai, norāda AFP.

Savukārt Saeimas Ārlietu komisijā notikusī diskusija bija viena no posmiem pirms Saeimā gaidāmās CETA līguma izskatīšanas otrajā lasījumā. Pirmajā lasījumā Saeima šo līgumu jau akceptēja.

EP deputāts Artis Pabriks ("Vienotība") sarunā ar Latvijas Radio raidījumu "Pēcpusdiena" pieļāva, ka Latvija varētu būt pirmā ES valsts, kas akceptē CETA.

Pirmo vidū varētu būt arī Dānija un Horvātija. Tiesa, ir valstis, kur par CETA varētu būt ilgas diskusijas. To vidū, piemēram, Beļģija.

Kā pēc balsojuma norādīja par CETA atbildīgais ziņotājs Artis Pabriks, viņš par panākto vienošanos ir ļoti laimīgs. Pēc Pabrika vārdiem, šis līgums ir patiesi vēsturisks un mūsdienīgs. "Mēs esam noslēguši patiesi vēsturisku tirdzniecības līgumu ar labākajiem partneriem, ko mēs pašlaik pasaulē varam atrast. Es tiešām uzskatu, ka bez Kanādas ir ļoti maz valstu, kuru standarti un kopīgās vērtības ir tik augstas kā ES," sacīja Pabriks. "Kopš pašiem pirmsākumiem tirdzniecības politika ir bijusi viena no ES galvenajām politikām. Ja mēs nevaram būt efektīvi un sasniegt rezultātus šajā jomā, tad rodas jautājums – kur tad mēs to varam? Ja ne ar kanādiešiem – tad ar ko vēl? Šis tirdzniecības līgums tiešām ir robežpunkts, šis ir jauns standarts. Ne jau tāpēc, ka nevar panākt kaut ko labāku – to var vienmēr. Taču līdz šim nav nekā labāka par šo līgumu," norādīja EP deputāts.

Pabrika viedoklim piekrīt arī Kanādas starptautiskās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs, kurš izcēla šī līguma nozīmīgumu mūsdienu svārstīgajā ģeopolitiskajā vidē. "Manuprāt, pasaule gaidīja spēcīgus signālus no ES un Kanādas, un šodien ES skaļā balsī iestājās par atvērtu un progresīvu tirdzniecību. Mūsdienu vidē CETA nosūta ļoti nozīmīgu vēstījumu visai pasaulei – Kanāda un ES spēj izstrādāt tirdzniecības dienaskārtību, kurā darbinieki un patērētāji ir priekšplānā, un ka atvērtība tirdzniecībai un kopīgai labklājībai ir labākais veids mūsu pilsoņiem virzīties uz priekšu," sacīja Šampaņs.

Izklāstot jaunā tirdzniecības līguma potenciālos finansiālos ieguvumus arī EK tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma atzinusi, ka laikā, kad pasaulē arvien populārāki kļūst aicinājumi atjaunot protekcionismu, ES un Kanāda ir apņēmības pilnas taisīt jaunus tiltus, nevis celt sienas.

ES un Kanādas līgums jeb saīsinājumā saukts par CETA tapa septiņus gadus ilgās un pamatīgās sarunās. Tā būtība ir atcelt daudzus līdz šim pastāvējušus ierobežojumus, maksājumus abu pušu tirdzniecībai. Slēdzot līgumu, gan kanādiešu, gan eiropiešu preces un produkti varēs plūst daudz brīvāk.

Šādi līgumi ESi ir padomā arī ar Japānu, Meksiku un vairākām citām pasaules valstīm.

Tomēr ceļš uz CETA nebija viegls. 2016.gada oktobrī Beļģijas Valonijas reģiona parlaments nobalsoja par Eiropas Savienības (ES) un Kanādas brīvā tirdzniecības līguma (CETA) bloķēšanu. Vēlāk Beļģijas politiķi panāca vienošanos, kas ļāva parakstīt iepriekš Valonijas iebildumu dēļ “iesaldēto” Eiropas Savienības (ES) un Kanādas tirdzniecības līgumu jeb CETA.

ES dalībvalstis nolīgumu parakstīja ES-Kanādas samitā 2016.gada 30. oktobrī Briselē.

Kanādas līgums jāapstiprina nacionālajiem parlamentiem visās dalībvalstīs, un tikai tad tas pilnībā varēs stāties spēkā.

Pašlaik no Latvijas kopējā eksporta uz Kanādu tiek sūtīts mazāk par vienu procentu preču un pakalpojumu. Galvenās eksportpreces ir pārtikas rūpniecības produkti, mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas un transportlīdzekļi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti