EP sāks skatīt ES daudzgadu budžetu; izskan neapmierinātība ar panākto vienošanos

Lielākā daļa Eiropas Parlamenta (EP) deputātu ceturtdien, 23.jūlijā, gatavojas paust savu neapmierinātību ar panākto vienošanos par bloka daudzgadu budžetu. Mēģinot rast kopsaucēju, tika samazināts paredzētais finansējums vairākām jaunām programmām, kā arī zinātnei un pētniecībai. Tomēr Eiropas Komisija un dalībvalstis panākto kompromisu aizstāv.

ĪSUMĀ:

  • EP sāks spriest par ES līderu panākto vienošanos par ES daudzgadu budžetu.
  • Daudzi EP deputāti nemierā ar naudas samazinājumu zinātnei un pētniecībai.
  • EP priekšsēdētājs Sasoli: Jāsāk sarunas, lai veidotu lietderīgāku budžetu.
  • Dombrovskis aizstāv panākto kompromisu. 
  • Visasākā kritika - no “zaļajiem” un daļēji no Konservatīvo un reformistu grupas.  Tomēr Dombrovskis cer, ka kompromisu izdosies rast.

Daudzi Eiropas Parlamenta deputāti nebūt nav sajūsmā par vienošanos, ko pēc piecām sarunu dienām panāca 27 valstu politiskie līderi. Eiroparlamentārieši jau sen uzstāj, ka dažādu vajadzību apmierināšanai ir nepieciešams krietni vairāk naudas. Turklāt neesot pieņemami, ka valstis no Eiropas Savienības prasa arvien vairāk, bet nav gatavas tam dot naudu.

Tomēr, ja paraugās tuvāk, kļūst skaidrs, ka deputātu viedoklis nebūt nav tik vienprātīgs.

Tā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli savos izteikumos bija diezgan maigs.

EP sāks skatīt ES daudzgadu budžetu; izskan neapmierinātība ar panākto vienošanosArtjoms Konohovs

    “Mēs gribētu uzlabot pašreizējo priekšlikumu, galvenokārt atrisinot jautājumus, kas skar, mūsuprāt, nepieņemamus budžeta samazinājumus. Ja mēs gribam ieguldīt nākamajās paaudzēs, tad mēs nevaram samazināt izdevumus pētniecībai, jauniešu un ''Erasmus'' programmai. Mēs to nevaram. Tāpat kā Vācijas prezidentūra mēs uzskatām, ka ir jāatrisina jautājums par migrāciju un patvēruma politiku. Līdz ar to mēs nevaram samazināt izdevumus arī šajā jomā.

    Mums ir jāsāk sarunas, lai mēs varētu izveidot daudzgadu budžetu, kas būtu lietderīgāks valstīm un to iedzīvotājiem,” paziņoja Sasoli.

    Viņa nostāja nebūt nepārsteidz, jo viņš nāk no itāļu sociāldemokrātiem. Un šim politiskajam spēkam, tāpat kā viņu kolēģiem no Spānijas, ir ārkārtīgi būtiski, ka sarunās ir izdevies izcīnīt vienotas ekonomikas atlabšanas programmas izveidi 750 miljardu eiro apmērā. Kaut arī grantu apjoms ir samazināts no sākotnēji piedāvātajiem 500 miljardiem uz 390 miljardiem eiro, palīdzības apjoms, ko saņems dienvidu valstis, joprojām ir vērā ņemams.

    Panākto kompromisu aizstāv arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (“Jaunā vienotība”).

     “Jebkurā gadījumā tā joprojām ir ļoti apjomīga krīzes pārvarēšanas pakete, kas parāda to, ka Eiropas Savienība ir spējusi vienoties par kopīgu rīcību krīzes pārvarēšanai un arī demonstrējusi solidaritāti starp Eiropas Savienības valstīm,” pauda Dombrovskis,

    Visasākā kritika šobrīd ir dzirdāma no “zaļajiem” un daļēji arī no Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas.

    Saruna ar Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdii Dombrovski (“Jaunā vienotība”).
    ''Zaļo'' grupas deputāts Daniels Freinds no Vācijas ir asi kritizējis, viņaprāt, vājo tiesiskuma aizsardzības mehānismu. Savā paziņojumā Freinds norādīja, ka tagad Ungārijas un Polijas līderiem ir pilnīgi skaidrs, ka Briseles politiķi viņus kritizēs tikai vārdos, bet nekādas sankcijas tam nesekos.

    Arī „Renew Europe” grupā strādājošais Ivars Ijabs (“Attīstībai/Par!”) tviterī ir kritizējis nepietiekamu finansējumu zinātnei, veselības fondam un jauniešu apmaiņas programmām.

    Likumi dod tiesības Eiropas Parlamentam noraidīt piedāvāto daudzgadu budžetu. Tomēr Dombrovskis cer, ka kompromisu izdosies rast.

    “Ja mēs vērtējam gan nākamo daudzgadu budžetu, gan ekonomikas atjaunošanas plānu, tad kopējais naudas apjoms, kas būs pieejams Eiropas ekonomikai un attiecīgi arī ekonomikas atjaunošanai, ievērojami pieaug. Savukārt, ja vienošanās nav, tad budžets tiek veidots atbilstoši iepriekšējiem apjomiem un tas tiek veidots kā ikgadējs budžets, tātad neļaujot daudzgadu programmēšanu Eiropas Savienības fondiem. Tas nekādā gadījumā nav pieņemams risinājums.

    Tā kā šeit ir jāstrādā uz to, lai vienošanās ar Eiropas Parlamentu būtu. Un es domāju, ka arī Eiropas Parlamenta pārstāvji to labi apzinās,” sacīja Dombrovskis.

    Vācijas kanclere Angela Merkele, kuras diplomātiem būs jārisina sarunas ar Eiropas Parlamentu, otrdien pauda cerību, ka deputāti galu galā novērtēs, ka diskusiju laikā esot panākts labs kompromiss. Sarunas turpināsies rudenī.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti