Parlaments savus izstrādātos priekšlikumus ir iecerējis izmantot kā vadlīnijas tālākajai Eiropas Komisijas un dalībvalstu politikai šajā jomā. Latvijai un pārējām Baltijas valstīm topošajā stratēģijā tiks pievērsta īpaša uzmanība, jo stratēģijas veidotāji norāda, ka Eiropas enerģētikas drošības interesēs būtu arī atvienoties no Krievijas elektroenerģijas sistēmas.
Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Krišjānis Kariņš norāda, ka būtiska stratēģijas prioritāte būs arī enerģijas infrastruktūras savienojumu veidošana starp Eiropas valstīm.
„Te ir jautājums par to, ko Eiropa vēl var darīt īstermiņā un arī ilgtermiņā, lai uzlabotu situāciju. Un protams, tās galvenās lietas nav īsti jaunas, tikai no jauna jāuzliek uzsvars un jāskatās, ka viņas patiešām tiek izdarītas,” norādīja Kariņš.
„Jebkurā gadījumā pirmais, kas nāk prātā, ir energoinfrastruktūras pilnveidošana. Lai vajadzības gadījumā varētu plūst elektroenerģija vai gāze, ir nepieciešami attiecīgi savienojumi starp dalībvalstīm. Un šeit pati augstākā prioritāte ir enerģijas salu likvidēšana, un Baltijas valstis joprojām tiek minētas kā tāds redzamākais piemērs,” sacīja Kariņš.
