EP pieņem jaunās gāzes tirgus normas, kas var apgrūtināt «Nord Stream 2» darbību

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien apstiprināja jaunus gāzes tirgus noteikumus, kas var apgrūtināt pretrunīgi vērtēt "Nord Stream 2" cauruļvada darbību no Krievijas uz Vāciju. Jaunie noteikumi paredz piemērot Eiropas Savienības (ES) enerģētikas tirgus nosacījumus arī cauruļvadiem no trešajām valstīm. Lielāka teikšana paredzēta arī Eiropas Komisijai (EK).

EP pieņem jaunās gāzes tirgus normas, kas var apgrūtināt «Nord Stream 2» darbībuGints Amoliņš
    EP ceturtdien ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja izmaiņas gāzes tirgus noteikumos, par kuriem pēdējos mēnešos lauzts ne mazums šķēpu.

     

    Sākotnēji pret jaunajiem noteikumiem bija Vācija. Taču, kad Francija mainīja savu nostāju un pievienojās "Nord Stream 2" projekta pretiniekiem, ES dalībvalstis februārī vienojās par kompromisu. Vēlāk tika panākta vienošanās arī ar EP.

    Jaunie noteikumi paredz, ka ES enerģētikas tirgus nosacījumi attiecināmi arī uz trešajām valstīm – cauruļvadiem, pa kuriem gāzi blokam piegādā no valstīm, kas atrodas ārpus bloka. Tas nozīmē, ka gāzes piegādātājs – "Nord Stream 2" gadījumā gadījumā Krievijas enerģētikas gigants ''Gazprom'' – nevar vienlaikus būt arī gāzesvada operators.

    Šādi noteikumi varētu samazināt peļņu un projektu padarīt ekonomiski neizdevīgu.

    Jauni noteikumi paredz arī, ka EK ziņā būs ļaut dalībvalstīm uzsākt sarunas ar trešajām valstīm par cauruļvadiem, ja vien šādas sarunas nebūs pretrunā ar bloka likumiem vai neapdraudēs konkurenci, vai piegāžu drošību.

    EP ziņotājs Ježijs Buzeks no Polijas pēc ceturtdienas balsojuma paziņoja, ka "tagad visiem cauruļvadiem no trešām valstīm – arī "Nord Stream 2" – tiks piemēroti Eiropas Savienības noteikumi", kā īpašumtiesību nodalīšana, pārskatāmība un nediskriminējoši tarifi. "Tas palielinās mūsu kontinenta energodrošību," teica Buzeks.

    Viņš iepriekš paudis, ja jaunais regulējums varētu stāties spēkā jau šovasar.

    Vienlaikus dalībvalstis jaunajiem noteikumiem varēs piemērot izņēmumus – to varēs darīt tā dalībvalsts, kurā bloka robežu šķērso jau izbūvēts gāzes cauruļvads. "Nord Steam 2" gadījumā – Vācija. Tiesa, arī šeit savs vārds galu galā būs sakāms EK, norādīja ES klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete.

    "Jaunie noteikumi nodrošina, ka Eiropas Savienības likumi tiks piemēroti cauruļvadiem, pa kuriem Eiropai piegādā gāzi. Tie nodrošina, ka ikvienam, kas ir interesēts Eiropai pārdot gāzi, ir jāievēro Eiropas enerģētikas likumi," sacīja Kanjete.

    "Nord Stream 2" būvdarbi rit pilnā sparā. Iepriekš izskanējis, ka cauruļvads varētu būt darba kārtībā jau šā gada beigās. Tomēr darbus var aizkavēt Dānija, kas vēl nav devusi atļauju gāzesvadu būvēt caur tās teritoriālajiem ūdeņiem. Pagājušajā nedēļā Dānija pieprasīja projekta būvniekiem izskatīt alternatīvu cauruļvada maršrutu.

    KONTEKSTS:

    Jau šobrīd Krievija no Viborgas ostas, kas atrodas netālu no Sanktpēterburgas, gāzi pārvada pa Baltijas jūras gultni uz Vācijas ziemeļos esošo Greifsvaldes ostu caur gāzesvadu "Nord Stream" jeb ''Ziemeļu straume''. "Nord Stream 2" ir plāns blakus jau esošajām divām caurulēm piebūvēt klāt vēl divas.

    Projekta īpašnieks ir "Gazprom", taču kā finansētāji piedalās arī piecas Rietumeiropā plaši pazīstamas enerģētikas kompānijas – Vācijas "Uniper" un "Wintershall", Austrijas OMV, Nīderlandes "Shell" un Francijas "Engie". Projekta izmaksas – gandrīz 10 miljardi eiro. Iepriekš plānots, ka "Nord Stream 2" varētu sākt darboties 2019. gadā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti