Vācija šī gada sākumā kļuva par vēl vienu Eiropas Savienības (ES) valsti, kurā ar likumu noteikta minimālā alga, šajā gadījumā - 8,50 eiro stundā. Tomēr citu, it īpaši austrumu kaimiņvalstu sašutumu izraisīja valdības lēmums ar likumu noteikt, ka šī minimālā alga jāpiemēro arī citu valstu kravas automašīnu šoferiem, kas šķērso Vācijas teritoriju, veicot tranzīta autopārvadājumus.
Berlīne likuma stāšanos spēkā tomēr atlika, gaidot, līdz EK pēc kravu pārvadājumu uzņēmumu sūdzībām pārbaudīs, vai šāda minimālās algas piemērošana tranzītpārvadātājiem atbilst kopienas likumiem. Paralēli vairāki kravu pārvadājumu uzņēmumi no Austrijas, Polijas un Ungārijas šomēnes iesniedza attiecīgu sūdzību arī Vācijas augstākajā tiesā.
Aizvadītajā nedēļā EP par šo jautājumu notika debates. Tomēr EK savu pārbaudi vēl nav pabeigusi, un līdz ar to diskusijās klātesošā ES transporta komisāre Violeta Bulca skaidru atbildi sniegt nevarēja.
"Vēlos uzsvērt, ka Eiropas Komisija atzinīgi vērtē minimālo algu ieviešanu nacionālā līmenī. Tas ir pilnīgā saskaņā ar Komisijas sociālās politikas nostādnēm. Tomēr tajā pašā laikā pats par sevi saprotams ir, ka transporta nozarē minimālo algu piemērošanai ir jābūt pilnīgā saskaņā ar Eiropas Savienības likumiem," norādīja Violeta Bulca.
Eirodeputātu viedokļi dalījās. Pārstāve no Vācijas sociāldemokrāte Juta Šteinruka uzstāja, ka valstīm ir tiesības radīt pašām savus noteikumus, lai sociāli aizsargātu darbiniekus no ārvalstīm: "Mums ir jāaizsargā strādnieki no ekspluatācijas. Mums ir vajadzīgi pienācīgi uzņēmumi. Es daudzus gadus esmu bijusi ciešā kontaktā ar kravu pārvadājumu uzņēmumiem un kravas automašīnu šoferiem visā Eiropā. Tas, ko esmu redzējusi, ir mūsdienu verdzība - šoferi, kuri šķērso Eiropu un pavada naktis kravas automašīnās, kuriem jātiek galā ar pamatvajadzībām degvielas uzpildes stacijās. Un šeit mēs runājam par algām, kas ir 300 eiro mēnesī."
Citi savukārt argumentēja, ka Vācijas plāni pārkāpj vienotā tirgus noteikumus un traucēs brīvas preču kustības principam. Rumānijas pārstāvis EP Marians Marinesku, kas pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partijas grupu, uzsvēra: "Pienākuma uzlikšana uzņēmumiem maksāt starptautisko pārvadājumu autovadītājiem Vācijas minimālo algu, kad viņi brauc Vācijā, skaidri pārkāpj iekšējā tirgus noteikumus un pakalpojumu direktīvu. Prasība uzņēmumiem veidot atsevišķas uzskaites, lai tām var piekļūt Vācijas varas iestādes, ir pilnībā ārpus jebkādiem nacionālo valstu vai Eiropas līmeņa likumdošanas rāmjiem."
Līdzīgās domās bija Ričhards Suliks no Slovākijas, kurš pārstāv Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu. Viņš paziņoja, ka Vācijas minimālās algas likme ir augsta un tās piemērošana tranzīta kravu pārvadātājiem kropļo brīvo tirgu.
"Vācija ļaunprātīgi izmanto minimālo algu, lai daļēji aizvērtu savu tirgu. Tas ir vienotā tirgus noteikumu pārkāpums. Minimālās algas likums tiek piemērots diskriminējošā veidā, jo pārlieku noslogojot uzņēmumus tas nodara kaitējumu tikai ārvalstu kravu pārvadātājiem, ne vietējiem," pauda Ričhards Suliks.
Kamēr EK vēl lemj, vai Vācijas plāni atbilst vai neatbilst kopienas likumiem, diskusija tomēr likusi vairāk uzmanības pievērst kravu pārvadājumu jomai. Brisele norāda, ka par darba apstākļiem transporta nozarē tiks runāts likumdošanas priekšlikumos "ceļu transporta paketē", ko paredzēts izstrādāt nākamgad.
Kā vēstīts, Vācija likuma piemērošanu attiecībā uz tranzīta kravām ir apturējusi, bet ne atcēlusi. EP deputāti aicināja EK pēc iespējas ātrāk viest skaidrību, vai Vācijas valdības pieņemtā likuma norma ir piemērojama tranzīta kravu pārvadātājiem.
