Tā pēc būtības ir ES atbilde uz pašreizējo finanšu krīzi. Tieši bankas un nepieciešamība tās glābt no neapdomīgās politikas radīja papildu slogu daudzām valstīm un to budžetiem brīžos, kad jau bija grūti ar finansēm. Turklāt daudzi baņķieru tajā laikā saņēma arī milzu prēmijas, lai gan viņu bankas glāba par valsts nodokļu maksātāju naudu.
Tagad Eiropas Parlaments un dalībvalstis vēlas gan ierobežot prēmiju apmēru, nosakot, ka tās nedrīkst pārsniegt gada algas apmēru, gan arī noteikt citas prasības, lai stabilizētu un stiprinātu bankas. Galvenais, lai bankas būtu izturīgākas pret jebkādām nākotnē iespējamām krīzēm - no Strasbūras ziņo Latvijas Radio korespondents Artjoms Konohovs.
Tomēr Eiropas Parlamenta deputāts Robets Zīle par to ir skeptisks. „Ja sabiedrība vairāku gadu garumā glābj banku sistēmu, tur tiek ielikta nauda. Tas ir Latvijā, tas ir visās programmas valstīs. Un īstenībā tad viens no mērķiem, lai tā nauda tad aizietu mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanā. Pretējā gadījumā sabiedrība objektīvi prasa: tas ir labi, baņķieri izdzīvo, bet kāds labums no tā biznesam? Jo bezdarbs ir ļoti augsts Eiropas Savienībā, arī Latvijā ir augsts. Līdz ar to, tas ir viens no mēģinājumiem, bet es nezinu vai tas nostrādās,” atzīst Zīle.
