EP kritizē «troikas» darbību

Eiropas Parlaments (EP) sesijā Strasbūrā balsos par tā sauktās troikas līdzšinējā darba novērtējumu. Troika ir starptautisko aizdevēju – Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā Valūtas fonda trijotne, kas uzrauga taupības programmas valstīs, kuras saņēmušas finanšu palīdzību krīzē. Eiropas Parlaments kritizē troikas darbību par necaurspīdīgumu un pārāk smagām prasībām, kas rada milzīgu sociālo slogu.

Troikas darbs Eiropas Parlamenta kritikas ugunīs ir jau ilgāku laiku, un lielākais pārmetums ir par to, ka kreditoru trijotne darbojas nekontrolēti un līdz šim nekādā veidā nav izvērtēts, vai krīzes skartajās valstīs pieņemtie lēmumi par jostas savilkšanu ir bijuši adekvāti un vai nav gājuši pārāk tālu, radot milzīgu sociālo spriedzi un bezdarbu. Kritiskākie Eiropas Parlamenta deputāti pat uzsvēruši, ka troika Eiropā ir izraisījusi „sociālā cunami".

Starptautiskie aizdevēji pēdējos četru gadus laikā snieguši finanšu palīdzību četrām krīzes ļoti smagi sistām eirozonas valstīm - Grieķijai, Īrijai, Portugālei un Kiprai, un tajās visās ir strādājuši troikas eksperti. Eiropas Parlaments uzskata, ka turpmāk būtu jāparedz veids, kā Eiropas likumdevējs varētu izsekot šim valstu uzraudzības darbam.

Rezolūcijas teksts ir visai kritisks. Tika izvērtēta situācija minētajās četrās valstīs, norādīts, ka ir nepilnības troikas struktūrā un darba metodēs, kas ir kavējušas atbildības uzņemšanos dalībvalstīs, un tā nav darbojusies pārredzami,  kā arī  nosodīta troikas pieprasīto reformu plašā negatīvā ietekme uz nodarbinātību un aicināts mainīt īstenotos pasākumus. Deputāti uzskata, ka troika nepareizi rīkojusies, Eiropas Savienības iestādes padarot par īstenoto reformu grēkāžiem, lai arī politiskā atbildība gulstas uz dalībvalstu finanšu ministriem. Troiku vaino arī krīze skartās valstīs augošā bezdarba, īpaši jauniešu vidū, emigrācijas, mazo uzņēmumu bankrotu un nabadzības izraisīšanā, kam par pamatu ir aizdevēju trijotnes pieprasīto pasākumu nodarītie postījumi un to smagums. Deputāti pieprasa darbavietu atgūšanas plānu, īpaši pievērsties labvēlīgiem apstākļiem mazajiem uzņēmumiem un paredzēt Eiropas Savienības finansējumu, lai palīdzētu atjaunot sociālās aizsardzības standartus.

Tomēr, par to, kā troika veikusi savu darbu un vai tā vispār ir vajadzīga, Eiropas Parlamenta deputātu domas dalās.

„Jā, troikas darbs bija nepieciešams tādēļ, ka mēs esam kopš Otrā pasaules kara lielākās ekonomikas, finanšu un budžeta parādu krīzes pašā vidū. Eiropas Savienība tam nebija gatava. Tādēļ mums ir vajadzīga troika, ka dalībvalstīs ierosināja reformas un atturēja tās no bankrota,” sacīja deputāts no Austrijas labējās Kristīgo Demokrātu partijas Otmars Karass.

Francijas deputāts no kreiso sociāldemokrātu bloka Liems Hoangs Ngoks:

„Mēs īsā laikā izvairījāmies no bankrota un maksājumu saistību nepildīšanas, taču ilgākā laikā saglabājas nestabilitātes avoti. Četrās valstīs, kurās sniegta palīdzība, parādu līmenis ir audzis, un trijās no tām tas pārsniedz 120% no iekšzemes kopprodukta, Grieķijā tie pat ir 175%.”

Taču abi politiķi uzskata, ka Eiropas Parlamentam, kas pārstāv dalībvalstu vēlētāju intereses, būtu jābūt lielākai teikšanai par troikas darbību un tās ietekmi uz iedzīvotāju ikdienu, kas jānosaka Eiropas Savienības likumdošanā.

EP rezolūcija nav juridiski saistoša, līdz ar to tā nerisina likumus, vien aicina pārējās institūcijas un dalībvalstis rīkoties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt