Aktuāli

Roberts Ķīlis par Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam

Aktuāli

Atbildīgo dienestu gatavība uzturēt valsts autoceļus ziemas periodā

EP komiteja: Sadarbība cīņā pret «netīro naudu» – nepietiekama

EP komiteja: Sadarbība cīņā pret «netīro naudu» – nepietiekama

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Cīņā pret tā saukto netīro naudu jeb nelikumīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir jāuzlabo sadarbība gan starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, gan starp finanšu tirgus uzraudzības un kontroles iestādēm katras ES valsts iekšienē. Pie šāda secinājuma pēc pusotra gada ilgas izmeklēšanas nonākusi Eiropas Parlamenta (EP) komiteja, to intervijā Latvijas Radio programmā "Labrīt" atzina EP deputāts, komitejas pārstāvis Roberts Zīle (Nacionālā apvienība).

EP komiteja izmeklēšanu aizsāka pēc tā dēvēto Panamas dokumentu publicēšanas un pētīja nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Komiteja pēc pusotra gada ilgas izmeklēšanas secinājusi:

dažu ES valstu vidū joprojām ir vērojama nevēlēšanās īstenot nepieciešamās reformas, un tas ļauj turpināties krāpšanai un nodokļu apiešanai.

Tāpat komiteja secinājusi, ka starp dalībvalstīm trūkst sadarbības cīņā pret naudas atmazgāšanu.

Zīle atzina, kas šīs komitejas darbības laikā iztaujāts arī Latvijas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) vadītājs Viesturs Burkāns, kura vadītā iestāde uzskaita aizdomīgus naudas darījumus.

 "Un mēs secinājām, ka starp finanšu tirgus uzraugiem un šo aizdomīgo darījumu uzskaites institūciju gandrīz visās valstīs, kur ir aizdomas par zināmu ofšoru attīstību, tad tur varēja stipri redzēt, ka tā sadarbība ir vāja.

Katrs saka, ka dara savu darbu, bet šie piemēri, tostarp Moldovas [naudas atmazgāšanas lietas] gadījumā, saka, ka sadarbība ir vāja," teica Zīle.

Viņš atzina, ka EP komitejā ne visai labā gaismā pieminēta arī Latvija saistībā ar šeit konstatētiem pārkāpumiem naudas atmazgāšanā. Taču kopš Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadības maiņas situācija šajā jomā mazliet ir uzlabojusies.

"Vismaz parādījās sodi bankām par šiem darījumiem, tās tos atzina un samaksāja šos sodus. Vai tie ir pietiekami sodi, par to neesmu pārliecināts," teica Zīle un piebilda – nesen jau atkal sodus izpelnījās dažas bankas, jo to klienti pamanījušies apiet sankcijas pret Ziemeļkoreju.

"Tanī pašā laikā mēs redzam, ka cilvēki, kas ir īpašnieki šajās bankās, kas maksā šīs soda naudas, principā ir bagātākie cilvēki Latvijā," teica Zīle.

Pēc viņa teiktā, Latvijā būtu jāuzlabo sadarbība starp FKTK un iestādi, kas uzskaita aizdomīgas naudas darījumus, proti, Burkāna vadīto Kontroles dienestu.

"Faktiski ir jāatrod saites un jāstrādā pārrobežu režīmā, jo tad var uztvert to cilvēku grupu, kas ar dažādiem sadibinātiem uzņēmumiem faktiski pārrobežu versijās šīs naudas arī groza," sacīja EP deputāts. "Ja sadarbība ir laba, tad var ātrāk atrast darījumus, kam nebūtu jānotiek finanšu sektorā."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti