Vairāk nekā pusotru stundu ilgās debatēs Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas deputāti iztaujāja Latvijas finanšu ministru Andri Vilku un Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču. Pēc īsiem ievadvārdiem jautājumu bija daudz un vairākkārt atkārtojās, īpaši par to, kāda ir Latvijas sabiedrības doma par eiro, ko valdība gatavojas darīt, lai cilvēkus informētu, kā valdība domā noturēt ekonomisko stabilitāti, kāda ir sociālā situācija, ko valdība dara, lai mazinātu bezdarbu. Deputātus interesēja arī nerezidentu naudas plūsma Latvijas bankās, viedoklis par Kipru, kur līdzīga situācija un to, kā Latvija veidos citu valstu viedokli, kas vēl nav eirozonā, vai būs tilts starp abām pusēm.
Deputātiem pauda arī atšķirīgus viedokļus par to, vai Latvijai ir īstais laiks pievienoties eirozonai. Deputāts no Grieķijas Nikolaoss Hountis aicināja Latviju paraudzīties uz Grieķijas piemēru un apdomāt, vai laikā, kad eirozona cieš no krīzes tai būtu laiks pievienoties. Daudz kritiskākus jautājumus Latvijas pārstāvji saņēma no kreisā bloka deputātiem un dienvidvalstīm. Deputāte no Francijas Silvija Gulāra vēlējās zināt, kā Latvija rīkosies banku uzraudzības gadījumā un vai būs tilts starpvalstīm, kas vēl eirozonā nav un tām, kas ir, taču tā arī īsti atbildi uz savu jautājumu nesagaidīja:
„Es nevēlos apšaubīt runātāju kompetenci. Mums bija laba viedokļu apmaiņa. Latvija ir īpašā situācijā, vēl nav eirozonā, bet tai tuvojas. Mans jautājums bija, vai Latvija varētu veidot tiltu starp tām valstīm, kas paliek telpā pirms eirozonas, lai palīdzētu gūt atbalstu vienotās finanšu uzraudzības mehānismam banku savienībā.’
Latvijai vairākumā atbalstu pauda Vācijas, Īrijas un citu valstu politiķi kā arī pozitīvāk bija noskaņoti lielāko politisko grupu deputāt. Turpina Eiropas Tautas Partijas deputāts no Francijas Žans Pols Gozē. „Manuprāt Latvija nākamgad pievienosies eirozonai. Pēdējos gados Latvija ir pārvarējusi ļoti grūt finanšu un ekonomisko situāciju. Tagad bezdarbs mazinās un ekonomika aug, un, manuprāt, tie ir rādītāji, ko eirozona novērtēs pozitīvi un dos iespēju Latvijai pievienoties jau 2014. gadā.”
Rimšēvičs un Vilks jau pēc debatēm atzina, ka Eiropas parlamenta deputāti bija labi gatavojušies un iepazinušies ar Latvijas situāciju un lielākoties norādīja uz problēmām, kas valstij jau ir zināmas. Finanšu ministrs turpina vizīti Briselē, lai tiktos arī ar citiem pārstāvjiem Eiropas Savienība un vadošajām Beļģijas amatpersonām.
Sagaidāms, ka 4. martā Latvija oficiāli pieprasīs Eiropas Komisijai un Eiropas Centrālajai Bankai veikt novērtējumu jeb konverģences ziņojumu par gatavību pievienoties eirozonai. Tā būs rekomendācija dalībvalstīm, kas, arī pēc Eiropas Parlamenta balsojuma, visticamāk sanāksmē vasarā pieņems gala lēmumu, vai Latvia pievienosies eirozonai 2014. gadā.
