Krustpunktā

Brīvais mikrofons

Krustpunktā

Labklājības ministrijas aktualitātes. Izvaicājam ministri Ramonu Petraviču

Diskusija: ES izaicinājumi, lēmumi un rīcība pandēmijas laikā

EP deputāti no Latvijas: Bažas rada nevienlīdzīgas ekonomikas atbalsta iespējas Covid-19 laikā

No Latvijas ievēlēties Eiropas Parlamenta (EP) deputāti uzskata, ka Eiropas Savienības (ES)  solidaritāte Covid-19 pandēmijas sākumā nebija augstā līmenī, bet pamazām situācija mainās un ir cerības, ka ES daudzmaz solidāri izies no krīzes. Taču bažas rada nevienlīdzīgas ekonomikas atbalsta iespējas, diskusijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pauda EP deputāti.

Roberts Zīle (Nacionālā apvienības) atzina, ka sākotnēji ES reakcija uz pandēmiju bija katastrofāla, bet tagad pamazām ES sāk veidot kopīgo atbildi. 

Arī Inese Vaidere (“Jaunā Vienotība”) atzina, ka sākumā ES bija apjukums, dalībvalstis sāka vispirms domāt par saviem iedzīvotājiem, tagad solidaritāte atgriežas. Andris Ameriks (“Gods kalpot Rīgai”) savukārt pauda pārliecību, ka pandēmiju mēs uzveiksim, bet ES solidaritātes eksāmens vēl ir priekšā.

Arī Ivars Ijabs (ievēlēts no „Attīstībai/Par!”) pauda, ka ES “starpeksāmenā izkrita”, kad tika ieviesti dažādi ierobežojumi, piemēram, eksportēt medicīnas preces, bet liels eksāmens ir tikai priekšā, un ir pamats cerībām, ka ES daudzmaz solidāri izies no šīs krīzes.

Zīle sprieda, ka pašlaik riskus rada tas, ka ES šī brīža situācijā nav vienota – valsts atbalsts ekonomikai nav ierobežots, arī aizņemšanās nav ierobežota, jo fiskālās disciplīnas kritēriji ir mīkstināti.

Tas rada bažas, ka turīgākas valstis varēs spēcīgāk atbalstīt savus uzņēmējus, nekā to spēs Latvija, un pēc tirgu atvēršanu tie būs konkurētspējīgāki un “mēs neturēsim līdzi”, un šie uzņēmumi pārņems tirgu, norādīja Zīle.

Arī Vaidere atzina, ka ir bažas par nevienlīdzīgu atbalstu, ka bagātākas valstis var labāk atbalstīt savus uzņēmējus. Latvijā 60% no nacionālā ienākuma ir nozarēs, kas eksportē, un pašlaik eksporta tirgi ir ciet; jādomā, kā šīs nozares noturēt un padarīt eksportspējīgas nākotnē, jo kaut kad jau pasaule atvērsies.

Ijabs savukārt norādīja, ka ir jomas, kas atjaunosies ātri, preču transports un apmaiņa jau ir salīdzinoši normālā līmenī, bet lielā problēma būs ar pakalpojumiem, tūrisma un viesmīlības nozari.

KONTEKSTS:

Jau aprīļa vidū Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) koriģējis ekonomikas attīstības prognozes šim gadam. Pasaules ekonomikai fonds šogad paredz 3% lejupslīdi, bet nākamgad prognozēta izaugsme 5,8% apmērā. Eiropā gaidāms iekšzemes kopprodukta kritums 6,6% šogad, bet nākamgad prognozēta 4,5% izaugsme.

Attiecībā uz Latviju SVF lēš, ka šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti