ĪSUMĀ:
- ASV apsūdz Eiropas Savienību par subsīdiju piešķiršanu kompānijai ''Airbus''.
- ES vēršas PTO ar sūdzību par ASV atbalstu ''Boeing'' ražotājiem.
- PTO atļauj noteikt muitas tarifus Eiropas Savienības ražojumiem 7,5 miljardu ASV dolāru apmērā.
- ES gatavojas ieviest atbildes nodevas.
- EP Starptautiskās tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs Lange: Tarifu eskalācija ir bezjēdzīga.
- EP deputāts Hansens: Situāciju izmantos trešo valstu konkurenti.
- Politiķi dēvē Vašingtonas stratēģiju par šķeļošu.
- Izeja no strupceļa jāmeklē pie sarunu galda.
Noslēgumam tuvojas Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības subsīdiju strīds. Vašingtona 2004. gada oktobrī vērsās Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), apsūdzot Eiropas Savienību nelegālu subsīdiju piešķiršanā lidmašīnu ražotājam „Airbus”. Arī Eiropas Savienība ir vērsusies PTO attiecībā uz ASV valdības maksātajām subsīdijām Savienoto Valstu aviācijas gigantam „Boeing”.
2018. gada maijā PTO atzina par pamatotu ASV nostāju, ka bloka valstu piešķirtās subsīdijas un aizdevumi „Airbus" bijuši nelikumīgi. Savukārt šī gada oktobra sākumā tika paziņots, ka Savienotās Valstis drīkst noteikt muitas tarifus Eiropas Savienības ražojumiem 7,5 miljardu ASV dolāru apmērā. Šie ir lielākie pretpasākumi, kādus organizācija jebkad ir atbalstījusi tirdzniecības strīdā.
Oktobra vidū Vašingtona Eiropas Savienībā ražotajiem lidaparātiem noteica 10% tarifu, bet bloka valstu eksportētajiem pārtikas produktiem un alkoholiskajiem dzērieniem - 25% tarifu. Tarifi attiecas galvenokārt uz importu no Francijas, Vācijas, Spānijas un Lielbritānijas. Bloka tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma uzsvēra, ka šāds ASV solis Eiropas Savienībai neatstāj citas alternatīvas, kā vien noteikt atbildes nodevas.
Bloks plāno piemērot atbildes tarifus, piemēram, ASV ražotām lidmašīnu rezerves daļām, spēļu konsolēm un kečupam, pamatojoties uz organizācijas iepriekšējo secinājumu, ka arī ASV subsīdijas „Boeing” bijušas pretlikumīgas. Tomēr šajā lietā Pasaules Tirdzniecības organizācija vēl nav nosaukusi summu, par kādu Eiropas Savienība drīkst piemērot tarifus ASV precēm.
Daži Eiropas Parlamenta deputāti brīdinājuši par ekonomikai kaitīgu tarifu eskalāciju starp abām pusēm. EP Starptautiskās tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs Bernds Lange norāda, ka arī ASV subsīdijas bijušas pretlikumīgas, līdz ar to drīz Eiropas Savienībai tiks piešķirtas tiesības likumīgi atbildēt Savienotajām Valstīm ar sankcijām.
„Nākamo deviņu mēnešu laikā mums arī būs iespēja ieviest tarifus pret ASV, tomēr turpmākai eskalācijai nav jēgas. Mums ir jāpārliecinās, ka mēs nosakām skaidrus noteikumus gaisa kuģu industrijai. Arī trešo personu pakalpojumu sniedzēji analizē, kā atbalstīt savu nozari Ķīnā. Tādēļ,
ja būs starptautisks tiesiskais regulējums, tas noteikti palīdzēs. Tāpēc mums ir jānovērš eskalācija, jāveic sarunas un jāievieš skaidri noteikumi,” pauž Lange.
Savukārt eiroparlamentārietis Kristofs Hansens uzskata, ka Eiropas Savienībai un ASV būtu jāsadarbojas, lai noteiktu skaidrākus noteikumus subsīdijām. Pretējā gadījumā trešo valstu konkurenti varētu izmantot situāciju:
„Subsidēt „Airbus” noteikti bija nepareizi, un tas bija nepareizi arī no ASV puses - subsidēt „Boeing”. Bet mums jāapzinās, ka ieguvēji būs ķīnieši un krievi, kas noteikti gūs labumu, jo viņi arī darbojas lidmašīnu būves nozarē. Savstarpējiem ķīviņiem nav jēgas, mēs vienkārši dodam priekšrocības saviem sīvākajiem konkurentiem.”
Starptautiskās tirdzniecības komitejas priekšsēdētāja Bernda Langes viedoklis - Vašingtonai un Briselei drīzāk vajadzētu sēsties pie sarunu galda un kopā atrast izeju no strupceļa, kas apdraud Pasaules Tirdzniecības organizācijas strīdu izšķiršanas mehānismu.
„Pasaules Tirdzniecības organizācija patiešām ir vienīgā globālā regulēšanas sistēma, kāda mums ir, un to ievēro visas 164 dalībvalstis. Šīs sistēmas centrālais elements ir apelācijas tiesa, un ASV mēnešiem kavē tiesnešu iecelšanu, tādēļ decembrī mums paliks tikai viens tiesnesis trīs tiesnešu vietā. Tādējādi tiek apdraudēti organizācijas pamati, un mums kopā ar ASV ir jāatrod veids, kā to pārvarēt, jo
bez Pasaules Tirdzniecības organizācijas dominēs spēcīgākie. Bet šiem džungļu likumiem nevajadzētu būt mūsu tirdzniecības attiecību pamatā.” skaidro Lange.
Abi politiķi ir vienisprātis, ka Vašingtonas stratēģija - ietekmēt nevainīgās dalībvalstis nosakot tām tarifu lauksaimniecības produktu importam - ir apzināti šķeļoša. Šī iemesla dēļ būtu jāpieliek pūles, lai kompensētu šīm nozarēm nodarītos zaudējumus – pretējā gadījumā var zust valstu vienotība.
Savienotās Valstis līdz ar jau ieviestajām sankcijām pret Eiropas Savienību varētu ieviest papildu 25% tarifu arī automašīnu importam. Šāds solis varētu tikt sperts 13. novembrī, tomēr Hansens uzsver – Eiropas Savienībā pieaug pārliecība, ka Vašingtonas lēmums par šādu tarifu ieviešanu atkal tiks atlikts, kā tas tika izdarīts pavasarī.
„Es uzskatu, ka prezidents Donalds Tramps neieviesīs šos tarifus, jo sekos tūlītēji pretpasākumi, par to nav šaubu. Un viņš redz, ka Eiropas Savienība joprojām spēj risināt sarunas un iesniegt priekšlikumus,” saka Hansens.
Tarifu noteikšana automašīnu importam patiesi varētu tikt atlikta. Tas tādēļ, ka ASV tirdzniecības ministrs Vilburs Ross nesen norādījis - Savienotajām Valstīm bijušas ļoti labas sarunas ar autoražotājiem Eiropas Savienībā, Japānā un citviet. Viņš pauda cerību, ka arī nākamās sarunas nesīs augļus un tādēļ tarifus nemaz nevajadzēs ieviest.
