Panorāma

Sāk kriminālprocesu pret vēstures skolotāju

Panorāma

Klāt kārtējā Muzeju nakts

EP balsos par vienotu Eiropas banku uzraudzību

EP balsos par vienotu Eiropas banku uzraudzību

Eiropas Parlaments nākamnedēļ balsos par vienotas banku uzraudzības sistēmas ieviešanu eirozonas valstīm, kuru lokam Latvija cer pievienoties no 2014.gada. Līdz ar to visas lielākās eirozonas bankas turpmāk centralizēti uzraudzītu Eiropas Centrālā banka, nevis katra valsts atsevišķi. Tas ir būtisks solis ceļā uz Eiropas banku savienību, kas Latvijas iedzīvotājiem nozīmētu – vismaz teorētiski tādi gadījumi kā “Parex” krahs nākotnē vairs nevarēs atkārtoties.

Ja Eiropas Parlamenta balsojumā iztiks bez pārsteigumiem, vienotā banku uzraudzības mehānisma ieviešana tiks atbalstīta. Tādā gadījumā izmaiņas stāsies spēkā gadu pēc to apstiprināšanas. „Tas, par ko balsos tieši šonedēļ, ir vienotais banku uzraugs, kas būs ECB personā pār lielākām sistēmiskām bankām Eiropā, tai skaitā trim lielākā Latvijā,” skaidro Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (V).

Līdz ar to Eiropas Centrālās bankas tiešā uzraudzībā nonāktu “Swedbank”, “SEB banka” un “ABLV” banka, kā arī, iespējams, “Nordea” bankas filiāle Latvijā. Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija turpinātu uzraudzīt pārējās bankas. „Mēs zinām, ka banku sektors ir pārnacionāls bizness, līdz ar ko tam ir būtiska nozīme, ka tieši vienā paspārnē ECB veiks šo pārraudzību pa visu Eiropu kopumā,” norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Ārējo sakaru daļas vadītāja Kristīne Batraga.

Vienotā uzraudzības sistēma ir viens no četriem pīlāriem, uz kuriem balstās iecere izveidot Eiropas banku savienību. Vēl viens pīlārs ir vienādas kapitalizācijas prasības Eiropas bankām un baņķieru prēmiju ierobežošana. Tas jau ir pieņemts un stāsies spēkā nākamgad.

Savukārt, vēl gaidāmie soļi ir tie, kuri visvairāk varētu interesēt Latvijas iedzīvotājus. Tie ir vienota banku glābšanas mehānisma un depozītu garantiju sistēmas izveide. Eiropas Parlaments atbalsta ieceri izveidot vienotu depozītu garantiju sistēmu visā Eiropas Savienībā, garantējot noguldījumus līdz 100 tūkstošiem eiro. Latvijai šāda mehānisma ieviešana būtu ļoti izdevīga.

„Ja “Parex” krīzes laikā būtu šī sistēma jau izveidota, tad es neticu, ka mūsu tautsaimniecība būtu tik smagi cietusi. Pirmkārt, mums nodokļu maksātājiem, nebūtu bijis jāizglābj “Parex” banka – tas  mums prasīja miljardu eiro. Un dēļ tā, ka šī miljarda nebija, valdībai bija jāvēršas pie starptautiskajiem aizdevējiem, lai aizdotu naudu. Un tie savā ziņā uzlika tās sakas mums ar visiem ļoti stingrajiem taupības pasākumiem,” stāsta Kariņš.

Deputāts norāda, ka līdz ar šī mehānisma ieviešanu, ja nākotnē kāda banka kļūtu nestabila, tas sagādātu galvassāpes tikai bankas akcionāriem, nevis visai Latvijas sabiedrībai kopumā. Bankas glābšanas izdevumi tiktu segti no kopēja Eiropas fonda.

Tomēr, lai izveidotu pilnvērtīgu banku savienību, būtu nepieciešamas izmaiņas Eiropas Savienības pamatlīgumos. Kaut politiskā līmenī par to jau esot sākušās runas, šis process būšot ļoti ilgs un laikietilpīgs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti