EP atbalsta izmaiņas norīkoto darbinieku atalgojumā – jāmaksā atbilstoši valstij, uz kuru nosūta

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Vienāds atalgojums par vienādu darbu – ar šādu saukli Eiropas Parlamenta deputāti šonedēļ apstiprinājuši grozījumus Norīkoto darbinieku direktīvā. Tie skar darba ņēmējus, kurus uzņēmumi uz laiku nosūta darbam citā Eiropas valstī. Latvija, tāpat kā vairākas citas austrumu un centrālās Eiropas valstis, nav priecīga par šiem noteikumiem, jo tie mazinās mūsu uzņēmumu iespējas konkurēt ar zemākām darbaspēka izmaksām.

Vairums Eiropas Parlamenta deputātu šonedēļ ir atbalstījuši jaunos darba samaksas noteikumus darbiniekiem, kas tiek uz laiku nosūtīti uzdevumu pildīšanai ārzemēs. Turpmāk, kad Latvijas kompānijas darbinieks veiks kādu uzdevumu, piemēram, Vācijā, Francijā vai Somijā, viņam vairs nevarēs maksāt Latvijas līmeņa algu. Samaksai būs jābūt tikpat lielai kā vietējiem konkrētās nozares darbiniekiem.

Eiropas Parlamenta deputāte no Nīderlandes Agnese Jongeriusa to uzskata par būtisku progresu darbinieku aizsardzības jomā: “Mēs esam nobalsojuši par to, lai izbeigtu strādājošo dalīšanu pirmās un otrās šķiras darbiniekos. Jo tieši par to bija šī cīņa. Mēs vēlamies izskaust nepieļaujamu algu samazināšanu, negodīgu konkurenci un panākt, lai darba devēji pret strādājošajiem izturētos ar cieņu.”

Tomēr gan Latvija un Lietuva, gan arī vairākas citas valstis nebūt nav priecīgas par šiem noteikumiem. Labklājības ministrijā uzskata, ka jaunā kārtība uzliek darba devējiem pārāk lielu birokrātisko slogu.

Turklāt uzņēmumiem no valstīm ar zemākām algām kļūs grūtāk konkurēt Rietumeiropā.

Lētāku darbaspēku turpmāk būs sarežģīti izmantot kā priekšrocību konkurencē.

Tādēļ vēl oktobrī, kad par šo direktīvu Luksemburgā notika pirmais ministru balsojums, labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) bija “pret”: “Apbēdina tas, ka šis skar ļoti mazu strādājošo daļu – apmēram 2% Eiropā, Latvijā tas ir zem 1%. Bet tik liela nozīme tiek veltīta, tik liela ažiotāža ir ap to. Tas izskatās, ka dažiem varbūt nav politiskā piedāvājuma, un šī nosūtījuma direktīva tagad viņiem ir salmiņš: nu tagad mēs apkarosim sociālo dempingu un tagad viss būs labi, dzīve sāksies jauka un laba.”

Vēlāk norīkoto darbinieku direktīvā tika veiktas nelielas izmaiņas. Tādēļ ir sagaidāms, ka pēdējā ministru balsojumā mūsu valsts pārstāvji atturēsies. Iepriekš Latvijas, Lietuvas un Horvātijas pievienotajā deklarācijā ir norādīts, ka jaunie noteikumi var pārlieku ierobežot uzņēmējdarbības brīvību.

Tomēr Eiropas Savienības nodarbinātības un sociālo lietu komisāre Marianna Teisena uzskata šo kritiku par nepamatotu: “Ir izveidoti skaidri, godīgi un reālistiski noteikumi. Turpmāk visi spēlēs pēc vienādiem nosacījumiem, tostarp arī vismazākie uzņēmumi, kas ir prasījuši mums ieviest šos noteikumus. Tagad daži saka, ka šī kārtība atstās negatīvu ietekmi uz biznesu. Tomēr tieši uzņēmēji mums ir prasījuši ieviest šādas normas. Skaidri saprotami, godīgi un reālistiski noteikumi ir gan darba ņēmēju, gan darba devēju interesēs. Eiropas iekšējais tirgus nav nekādi džungļi. Tajā ir jābūt kārtībai. Un ar šo mēs esam spēruši svarīgu soli, lai šo kārtību ieviestu.”

Tajā pašā laikā Latvijai un vēl vairākām Austrumeiropas valstīm bija būtiski panākt, ka uz transporta sektoru jaunie noteikumi netiks attiecināti.

Šobrīd speciālie transporta nozares noteikumi vēl tiek apspriesti, un pagaidām spēkā paliek esošā kārtība.

Arī Eiropas Savienības prezidējošās valsts Bulgārijas ministra vietniece Monika Panajotova uzsvēra, ka transporta pārvadājumi ir jūtīgs jautājums ne tikai Latvijai: “Šo sarunu laikā tā bija viena no mūsu galvenajām rūpēm. Tomēr esmu pārliecināta, ka drīzumā transporta sektoram tiks rasts skaidrs un reālistisks risinājums, ņemot vērā tā nozīmi darbavietu un ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā visā Eiropas Savienībā.”

Paredzams, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā pēc diviem gadiem. Tomēr Latvijā daudzi netic, ka tie būs efektīvi, un paredz, ka uzņēmumi meklēs veidus, kā apiet šīs saistības.

Turpretī Francijā šīs izmaiņas tiek uztvertas kā liels panākums. Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons savulaik aktīvi iestājās par Norīkoto darbinieku direktīvas grozīšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti